Latvijai ir jāpalīdz Ukrainai tieši tāpat, kā savulaik Rietumi palīdzēja Latvijai integrēties Eiropas Savienībā un NATO, uzskata Saeimas Vienotības frakcijas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pabriks ir pārliecināts, ka Ukraina atrodas vēsturiski izšķirošā brīdī. Šī ir otra vieta pasaulē, kur acīmredzami sadūrušās Krievijas intereses ar Eiropas Savienības un ASV interesēm. Lai arī situācija nav tik dramatiska kā Sīrijā, viņaprāt, par notikumiem abās valstīs ir iespējams vilkt paralēles.
«Saņemtie signāli par situāciju Ukrainā liecina, ka Viktora Janukoviča laiks ir pagājis un, visticamāk, gaidāmas gan ārkārtas parlamenta vēlēšanas, gan arī pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas. Politiskās krīzes brīdī Ukrainai nāksies izturēt aizvien lielāku spiedienu no Krievijas, līdz ar to Rietumu sabiedrotajiem ir jādara viss, lai demonstrētu, ka Ukraina ir gaidīta Eiropā un tai tiks sniegts praktisks atbalsts,» uzsver Pabriks.
«Vērtējot Latvijas iesaisti, uzskatu, ka ģeopolitiski un vēsturiski esam spējīgi saprast Ukrainā notiekošos procesus daudz labāk par tā saucamās «vecās Eiropas» ekspertiem. Turklāt Ukraina nemainīgi ir Latvijas Austrumu partnerības stratēģiskais partneris. Tieši tāpēc Latvijas uzdevums ir aktīvi iesaistīties Ukrainas palīdzības plāna izstrādē. Mums jākļūst par Ukrainas interešu aizstāvi Eiropas Savienībā un otrādi. Latvijai ir jādod gan savas zināšanas, gan arī iespēju robežās finanšu līdzekļi, lai Ukraina tuvinātos Eiropai,» tā Pabriks.
Pēc viņa sacītā, jebkura vilcināšanās Ukrainas politisko un ekonomisko situāciju tikai pasliktinās un eiropeiski orientētajiem spēkiem būs grūti nodrošināt vajadzīgo līdzsvaru un atbalstu Eiropas Savienībai. «Šāds scenārijs ir izdevīgs tikai un vienīgi tiem, kas stabilitātes un miera vietā vēlas, lai Ukrainā ir haoss un pieaugoša atkarība no lielās kaimiņvalsts pamestajiem grašiem,» rezumē politiķis.
BNN jau vēstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt līdz desmit Ukrainas protestos cietušajiem. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepriekš izteicies, ka finansējumu cietušo ārstēšanai ņems no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem: «Kopējās ārstēšanas izmaksas līdz desmit cilvēkiem varētu būt līdz 20-25 tūkstošiem eiro.»
Tāpat ziņots, ka aizvadītajā nedēļā turpinājusies izrēķināšanās ar Kijevas barikāžu dalībniekiem – Lietuvā pēc medicīniskās palīdzības ieradies opozīcijas līderis Dmitro Bulatovs.
Viņš protesta kustībā bijis iesaistīs, vadot šoferu vienību AutoMaidan, kas palīdzējusi ar transporta līdzekļiem bloķēt ielas un aizstāvēt barikādes. Kā vēsta BBC, Bulatovs pazudis 22.janvārī un atkal parādījies 30.janvārī ar sasistu, rētainu seju un sakropļotu ausi.
Ukrainas televīzijas žurnālistiem viņš sacījis, ka ticis nolaupīts, sists un spīdzināts astoņu dienu garumā. Tomēr par uzbrucējiem Bulatovs varējis pateikt vien to, ka tiem bijis krievu valodas akcents.