Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva.
To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.
Atliek līdz pavasarim
Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.
Dienvidos prasa dārgāk
«TUA ES dalībvalstis lielākoties izsniedz pret investīcijām uzņēmumos, kuriem vēl ir jānodrošina ekonomiskā darbība, bet nekustamo īpašumu gadījumā ir ļoti augsta pirkuma summa – 0,2–0,3 milj. eiro,» situāciju skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa teic, ka TUA izsniegšanu pret nekustamā īpašuma pirkumu no pētāmām valstīm pieļauj tikai Portugāle, Kipra, Malta un Latvija. «Visas šīs nelielās valstis ir vairāk vai mazāk cietušas no ekonomiskās krīzes un daļa no tām, it īpaši Latvija, no nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas,» vienu no šo valstu kopīgajām iezīmēm min M. Bičkovska. Viņa atzīst, ka starp minētajām valstīm Latvija ar slieksni 142 300 eiro darījumiem Rīgā un vai citās lielākajās pilsētās un 71 150 eiro – reģionos ir vislētākā, jo Maltā un Kiprā šī latiņa ir 1,5–2 reizes augstāka, bet Portugālē tā ir pacelta līdz 0,5 milj. eiro.
«Malta un Kipra ir salas, un tajās ir krietni mazāk teritorijas nekā Latvijā, turklāt abās minētajās un arī Portugālē ir ievērojami siltāks nekā Latvijā, turklāt nekustamais īpašums Atlantijas okeāna piekrastē un Vidusjūras reģionā ir daudz vairāk pieprasīts nekā klimatiski vēsākajā Latvijā,» secina M. Bičkovska. Viņa vērš uzmanību uz faktu, ka nekustamā īpašuma pircējiem – investoriem, piemēram, Kipra izvirzījusi prasību par to, ka vienā no tās bankām jābūt atvērtam norēķinu kontam, kurā ir iemaksāti vismaz 0, 03 milj. eiro.
Atšķirīga pieeja
«Lielākā daļa valstu trešo valstu investorus vairāk «bīda» ieguldīt uzņēmumos, tādējādi radot vai saglabājot darba vietas un nodrošinot nodokļu ieņēmumus budžetā,» pētījuma datus skaidro M. Bičkovska. Viņa kā piemēru šai situācijai min Maltu, kur TUA var pieprasīt jau par 0,1 milj. eiro lieliem ieguldījumiem šajā valstī reģistrētā uzņēmuma pamatkapitālā, savukārt nekustamā īpašuma pirkšanas gadījumā šī prasību latiņa ir vairāk nekā divas reizes augstāka.
«Pretēja situācija ir vērojama Portugālē, kur jāinvestē vismaz 1 milj. eiro uzņēmuma pamatkapitālā vai jānopērk īpašums par 0,5 milj. eiro, lai varētu prasīt TUA,» teic M. Bič- kovska. Viņa to uzskata par neslēptu Portugāles mājienu investoriem, kuriem interesanta ir TUA, stimulējot ieguldīt tieši nekustamajos īpašumos, ne uzņēmumos.
Interesanta ir Lielbritānijas pozīcija, kas pieprasa investīcijas vismaz 1 milj. sterliņu mārciņu apmērā, taču 0,25 milj. sterliņu mārciņu var būt ieguldītas nekustajamos īpašumos, bet pārējam – 0,75 milj. sterliņu mārciņu – jābūt ieguldītam uzņēmumā vai obligācijās. Interesanti, ka Kiprā TUA par ieguldījumierm uzņēmumos nemaz nevar pieprasīt – to var darīt, tikai nopērkot nekustamo īpašumu vismaz 0,3 milj. eiro apmērā.
Vislētāk – Lietuvā
Sarežģītā ekonomiskajā situācijā nonākusī Spānija un Portugāle prasa vismaz 1 milj. eiro ieguldījumu uzņēmumu pamatkapitālā, taču, piemēram, Baltijas valstīs šis sliek- snis ir daudzkārt mazāks. Kā piemēru viņa min Lietuvu, kur, ieguldot šajā valstī reģistrētā uzņēmuma pamatkapitālā tikai 14 500 eiro, investoram no trešajām valstīm ir pamats prasīt TUA. «Nedaudz augstāki šādu investīciju sliekšņi ir Igaunijā un Latvijā – attiecīgi 16 000 eiro un 35 000 eiro mazā vai vidējā uzņēmumā. Latvijā lielos uzņēmumos šis minimālo investīciju slieksnis ir noteikts 150 000 eiro apmērā, kas pat ir augstāks, nekā pērkot nekustamo īpašumu – 142 300 eiro. Savukārt Igaunijā ir nosacījums, ka, investējot uzņēmumā, kurā ir vairāki īpašnieki, šis ieguldījumu slieksnis tiek pacelts līdz 65 000 eiro, kaut arī vienīpašnieka uzņēmumā tas ir tikai 16 000 eiro,» lielo atšķirību Baltijas valstu nosacījumos iezīmē M. Bičkovska.
Jāmaina attieksme
«Runa nav tik daudz par summām, bet gan par valsts attieksmi pret uzņēmējdarbību, par nestabilitāti, nemitīgajām izmaiņām, arī nodokļu jomā, kas nebūt neveicina vēlmi ieguldīt Latvijā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente Aiva Vīksna.
Viņa norāda, ka ir citas valstis Eiropā, kurās ir daudz labvēlīgāka attieksme pret investoriem, tostarp tiem, kuri vēlētos saņemt termiņuzturēšanās atļauju.
«Latvijai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, ko var izmantot kā platformu starp austrumiem un rietumiem, taču, lai šie investori no austrumiem šeit nāktu un investētu naudu, ir jāmainās Latvijas attieksmei un jābūt skaidrai, nemainīgai nostājai vairāku gadu garumā, nevis ikgadējām pārmaiņām,» tā lielākās priekšrocības un Latvijas trūkumus salīdzinājumā ar konkurentvalstīm min A. Vīksna.
Viņa norāda uz konkrētu gadījumu, kad trešo valstu investors vēlējies ieguldīt 0,5 milj. Ls IT jomā, taču politiķu «vētra» iesaldējusi šo vēlmi un neesot pārliecības, ka iecerētais projekts netiks realizēts kādā citā ES dalībvalstī.