Nupat publicētie Centrālās statistikas pārvaldes IKP dati liecina, ka ekonomikas izaugsme gada nogalē ir palēninājusies straujāk nekā bijām gaidījuši. Iekšzemes kopprodukts 4.ceturksnī ir audzis par 3,5%, salīdzinājumā ar 4,3 – 4,5% izaugsmi gada vidusdaļā.
Tādējādi, ekonomikas izlaide pērn paplašinājās par 4,0%, un naudas izteiksmē (ņemot vērā cenu pārmaiņas) acīmredzot pārsniedza pirmskrīzes apjomus.
Kaut arī detalizēto IKP datu izklāstu statistiķi publicēs tikai pēc mēneša, pieejamā informācija liecina, ka atbilstoši mūsu pirms gada izteiktām prognozēm, uz iekšējo pieprasījumu orientētie sektori 2013. gadā nodrošināja nozīmīgo pienesumu ekonomikas izaugsmei, savukārt, eksportējošās nozares ārējā un vietēj ā rakstura problēmu iespaidā, turpretim, ir bremzējušas straujāko ekonomikas attīstību. Apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2013.gadā ir palikuši iepriekšējā gada līmenī un tirdzniecības apgrozījums ir pakāpies par vidēji 5% gada laikā. Turklāt, pozitīvos pārsteigumus izaugsmei aizvadītajā gadā lielākoties nodrošināja atsevišķie pakalpojumu sektori, tostarp arī pateicoties negaidīti straujam operāciju pieaugumam ar nekustamo īpašumu 2013.gada 1.pusgadā.
Pērnā gada laikā mājsaimniec ību pieprasījuma atlabšanai ir bijusi noteicošā loma ekonomikas attīstībā. Pastāv objektīvie iemesli sagaidīt, ka šie procesi turpināsies arī 2014.gadā, tomēr, saskaņā ar citu Eirozonas jaunpienācēju valstu pieredzi, gada sākumā, līdz ar jaunās valūtas nonākšanu maci ņos, iedzīvotāji varētu būt tērējuši nedaudz piesardzīgāk. Tai pat laikā, līdz ar uzlabojumiem Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu izaugsmes perspektīvās, tiek paredzēts, ka pakāpeniski pieaugs uz ārējo pieprasījumu orientēto nozaru ieguldījums valsts ekonomikas izaugsmē. Tas ļauj mums sagaidīt, ka 2014.gadā Latvijas ekonomika varētu re ģistrēt pieaugumu 4,0 – 4,5% apgabalā, kas jau trešo gadu pēc kārtas ļautu Latvijai ierindoties Eiropas straujāk augošo valstu priekšgalā.