Vicemērs Pēteris Dzalbe, komentējot pilsētas līdzfinansējuma piešķiršanas programmu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, paziņoja, ka pēc viņa domām līdzekļus, kurus dome izdalīja šiem mērķiem iepriekšējos gados, labāk vajadzēja novirzīt siltumtrašu remontam.
Turklāt P. Dzalbe paziņoja, ka arī šī gada budžetā deputāti ieplānoja līdzekļus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu līdzfinansējumam, bet patlaban līdzekļu piešķiršanas noteikumi tiek koriģēti, un turpmāk uz domes līdzekļiem varēs pretendēt tikai mājas, kuras ir noteikušas pārvaldīšanas tiesības. Pēc vicemēra domām tas kļūs iedzīvotājiem par stimulu pieņemt lēmumus par pārvaldīšanas tiesību noteikšanu. Tāpat tiek plānot koriģēt noteikumus tādā veidā, lai līdzfinansējumu varētu saņemt tās mājas, kurām tas ir nepieciešams visvairāk, nevis tās, kuras pirmās pierakstījās rindā.
P. Dzalbe pastāstīja, ka uz šo brīdi pašvaldības programma virzās ne visai veiksmīgi. „Sākotnēji tā bija vērsta uz to, lai parādītu iedzīvotājiem, ka ir vērts veikt procedūru. Galvenokārt programma jāīsteno sērijveida mājām, lai māja kļūtu par paraugu, un pēc tam citas mājas varētu izšķirties par siltināšanas darbiem. Bet programmu izkropļoja un pārvērta par būvniecības paņēmienu. Tādējādi ne visi, kuri gribēja tajā piedalīties, saņems šādu iespēju. Programmā piedalījās mājas, kurās dzīvoja domes darbinieki. Programmu apgrieza „ar kājām gaisā”, un uz pilsētas budžeta rēķina visdrīzāk gribēja atrisināt privātos jautājumus, nevis pilsētnieku jautājumus. Finansējumu nesaņēma tie iedzīvotāji, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams: viņi vēlējās un mēģināja, bet viņus nelaida.
Vispār efektīvāk būtu iztērēt vairāk nekā miljonu latu siltumapgādes sistēmas uzlabošanai, lai labumu saņemtu visa pilsēta. Bet mēs palīdzējām konkrētām mājām (kuras pirmās pierakstījās rindā), nevis tām, kurās ir lielākie apkures rēķini. Ja tā vietā izremontētu siltumtrases, efektivitāte un ietekme uz pilsētas budžetu būtu lielāka”, – paziņoja P. Dzalbe.