Vakar ES ārlietu ministri nāca klajā ar paziņojumu, kurš apstiprina, ka Asociācijas vienošanās un paplašinātais līgums par brīvās tirdzniecības zonu, kuru viņi šobrīd piedāvā Ukrainai, nav „galīgais ES un Ukrainas sadarbības mērķis”, ziņo inosmi.ru
Eksperti saskata mājienu, ka kādreiz ES var izskatīt ukraiņu vēlēšanos un ļaut tai pievienoties ES. Arī Polijas ārlietu ministrs, kurš gribēja panākt, lai šāds paziņojums nāktu klajā, aktīvi un atklāti atbalsta šādu interpretāciju. Izdevums EU Observer raksta par to, kā poļi redz šo situāciju:
Atsaucoties uz ES līguma 49. pantu, kurš pasludina, ka jebkura „Eiropas valsts” var iestāties ES, ja tā atbilst iestāšanās kritērijiem (Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis) paziņoja MIL: „Mēs atvērām durvis un devām cerību ukraiņu nācijai, ja Ukraina uzsāks reformu ceļu, tad viņai parādīsies iespēja pilnā mērā izmantot visas integrācijas Eiropā priekšrocības un līguma nosacījumus”.
Viņš aprakstīja Eiropas ministru debates kā „emocionālas … dedzīgas”, piebilstot: „Vairākums jau bija gatavs apstiprināt paziņojuma tekstu jau šorīt, tādēļ es to uzskatu par sasniegumu”.
Viņš atzīmēja, ka ES īpaši cenšas Ukrainas labā, bet savā laikā Polija nerēķinājās ar „ES paplašināšanās perspektīvu”, parakstot Asociācijas vienošanos ar Eiropas Savienību 1993. gadā. Polija iestājās ES tikai pēc 11 gadiem, – ziņo inosmi.ru.
Tā ir zīme, ka ES sāk maigāk attiekties pret tuvāku sadarbību ar Ukrainu, bet Brisele ir Brisele. ES ir organizācija, kura darbojas ar amēbas ātrumu. Neskatoties uz Sikorska optimismu, diez vai ES nopietni apspriedīs Ukrainas iestāšanos tuvākajā nākotnē. Tā iemesls ir ne tikai birokrātija, bet arī gandrīz pilnīgs vienprātības trūkums par Ukrainas – nabadzīgākas un lielākas valsts nekā Polija iestāšanos kolektīvā, kura dalībvalstis jau nostājas stingrā pozīcijā, kad lieta nonāk līdz imigrācijas jautājumiem. Iespējams, ka ES labvēlīgi skatās uz Ukrainu un arvien vairāk pauž savu pozīciju, bet vēl nav gatava uzņemt to savās rindās.