Itālijā galma apvērsums – būs jauns premjers

Visticamāk, valdības veidošana tiks uzticēta 39 gadus vecajam Florences mēram un PD formālajam vadītājam Mateo Renci, kurš, pretēji iepriekš solītajam, tomēr panāca E. Letas demisiju. Lai gan itālieši šo politiķi vērtē lielākoties pozitīvi, iedzīvotāju vairākums, gluži tāpat kā politologi, uzskata, ka pareizāk būtu rīkot jaunas vēlēšanas, nevis piešķirt premjera amatu politiķim, kurš veicis galma apvērsumu partijā.

Pagājušās nedēļas nogale Itālijā aizritēja nebeidzamās konsultācijās, kurās piedalījās prezidents Džordžo Napolitāno, vadošo partiju pārstāvji, kā arī parlamenta apakšpalātas un augšpalātas vadītāji. Viņu vidū, starp citu, bija arī 77 gadus vecais ekspremjers Silvio Berluskoni, kam pagājušā gada nogalē saskaņā ar tiesas lēmumu tika atņemts senatora mandāts. Reuters norāda, ka politikas veterāns kārtējo reizi apliecinājis, ka krīzes situācijās jūtas kā zivs ūdenī, tāpēc tos, kuri jau norakstījuši gan S. Berluskoni, gan viņa vadīto partiju Forza Italia, var gaidīt rūgta vilšanās. Valdošajai koalīcijai, kas, visticamāk, būs tāda pati kā līdz šim, S. Berluskoni vadītie labējie, protams, negrasās pievienoties, taču nevienam nav šaubu, ka ekspremjers prasmīgi prot izmantot šķelšanās kreisi centrisko spēku nometnē – tāds precedents bija 2001. gadā, kad pēc līdzīgām iekšējām nesaskaņām kreiso partijā S. Berluskoni vadītie labējie izcīnīja necerēti pārliecinošu uzvaru parlamenta vēlēšanās.

Euronews norāda, ka prezidents Dž. Napolitāno ļoti strauji uzsāka konsultācijas ar politisko spēku pārstāvjiem, kas ļāva politologiem prognozēt, ka premjerministra amats M. Renci tiks piedāvāts vēl līdz svētdienas vakaram. Tomēr vakar pēcpusdienā šī televīzijas kompānija vēstīja: Dž. Napolitāno licis saprast, ka viņam nepieciešams vairāk laika. Lai gan bija paredzēts, ka sākumā tiks nosaukts nākamā valdības vadītāja vārds, bet tikai pēc tam viņš sāks sarunas ar pārējām potenciālajām koalīcijas partijām par valdības programmu un amatu dalīšanu, pašlaik radies iespaids, ka viss notiks gluži otrādi. Līdzšinējā vicepremjera Andželīno Alfāno vadītā Jaunā centra partija (tā pagājušā gada nogalē atšķēlās no S. Berluskoni toreizējās partijas Brīvības tauta) likusi saprast, ka sākotnēji nepieciešams vienoties par valdības programmu. AFP norāda – Jaunā centra partija, bez kuras topošajai valdībai nepietiek balsu, vēlas garantijas, ka tiks ievēroti tās apsvērumi nodokļu likumdošanas, darba likumdošanas un ģimenes vērtību ziņā. Citiem vārdiem sakot, šī partija vēlas, lai valdības programma nebūtu pārāk kreisi orientēta.

The Local norāda, ka ar valdības programmas izstrādāšanu varētu rasties zināmas problēmas. M. Renci ir spēcīgs, kad jārunā par vispārīgām lietām, piemēram, strukturālo reformu nepieciešamību vai atbalstu uzņēmējdarbībai, taču līdz šim nav izcēlies ar savu plānu konkretizēšanu – ja atskaita vēlēšanu sistēmas reformas ideju, kuru atbalstījis arī S. Berluskoni. Neapšaubāmi talantīgajam politiķim pilnīgi noteikti pietrūkst pieredzes šādu sarunu risināšanā, turklāt viņš nedrīkst riskēt vēl vairāk aizvainot savas partijas kreisā spārna pārstāvjus – tas var novest pie oficiālas PD sašķelšanās. Kolēģi partijā, kuri gan vēlējušies palikt anonīmi, Itālijas medijiem stāstījuši – M. Renci viņus pārliecinājis, ka viņam, atšķirībā no E. Letas, ir skaidra vīzija, kādā virzienā Itālijai būtu jāvirzās. Gan šī iemesla dēļ, gan tāpēc, ka M. Renci par partijas sekretāru tika ievēlēts, balsojot tās biedriem, viņam piedota solījuma nepildīšana. Jāatgādina, ka iepriekš Florences mērs bija apgalvojis, ka vēloties, lai E. Letas valdība nostrādā līdz 2015. gadam, bet pēc tam – nākamajās vēlēšanās – viņš jau pats izvirzīs savu kandidatūru premjera amatam un startēs kā partijas listes pirmais numurs. M. Renci taisnošanās, ka E. Letas valdības «mīņāšanās uz vietas» radījusi satraukumu biznesa aprindās, tādēļ viņam nācies uzņemties atbildību, izklausījusies samērā nepārliecinoši.

Tikai 14% no Piepoli Institute organizētās aptaujas dalībniekiem piekrituši viedoklim, ka premjera maiņa var notikt šādā ceļā. «Mēs galu galā neesam Anglija, kur partijas līderis automātiski kļūst par premjera amata kandidātu un gadījumos, ja notiek izmaiņas partijas elitē, mainās arī premjers. Mums ir sava konstitūcija,» sarunā ar Euronews sacījis kāds no Demokrātiskās partijas ierindas biedriem, piebilstot, ka viņš ir ļoti vīlies jaunajā politiķī. Sev ierastajā stilā eļļu ugunī nav kavējies ieliet S. Berluskoni, uzsverot, ka varas pārņemšana nav notikusi demokrātiskā ceļā. «Es esmu beidzamais Itālijas premjers, kuru šajā amatā ievēlēja tauta,» uzsvēris S. Berluskoni, atgādinot, ka gan Mario Monti, gan E. Leta par valdības vadītājiem kļuva ne jau pēc tam, kad viņu partijas bija uzvarējušas parlamenta vēlēšanās, bet gan politisko spēlīšu rezultātā.

Lai gan starptautiskās ziņu aģentūras prognozējušas, ka M. Renci nominēšana premjera amatam un viņa valdības apstiprināšana parlamentā ir tikai laika jautājums, laikraksta Il Sole 24 Ore komentētājs Stefano Folji sarunā ar AFP aizrāda – runa ir par Itāliju un tās politisko vidi, kur var notikt jebkas. «Renci ir tikai pāris soļu no premjerministra krēsla, taču viņš nav kļuvis par figūru, kas spētu apvienot valsti. Attiecībā uz viņu ir jūtama zināma skepse,» sacījis speciālists. Tiek uzskatīts, ka aiz M. Renci stāv vadošie Itālijas uzņēmēji, kuri vēlas, lai uzņēmējdarbībai tiktu radīti labvēlīgāki apstākļi, taču arī šis atbalsts nav uzskatāms par beznosacījumu pakalpojumu. Sarunā ar Reuters viens no prominentākajiem itāliešu uzņēmējiem Karlo de Benedeti uzsvēris, ka tas, kā biznesa aprindās tiks vērtēts nākamais premjers, būs tieši atkarīgs no viņa paveiktā. «Ja izrādīsies, ka viņš spēj pildīt savu misiju un ved Itāliju pareizā virzienā, jau pēc īsa laika visi aizmirsīs pretrunīgos apstākļus, kuros viņš nokļuvis šajā krēslā. Ja ne, tad – nē,» sacījis biznesmenis.

Līdzīgu viedokli izteicis arī viens no PD vadošajiem deputātiem Džuzepe Sivati, kurš sarunā ar Reuters sacījis, ka M. Renci uzsācis ļoti riskantu spēli, kas apdraud ne tikai viņu pašu, bet arī partiju un visu valsti. Ja M. Renci būtu bijis pacietīgāks, nākamajā gadā partijai, pēc jau ieplānotās E. Letas demisijas, būtu labas izredzes uzvarēt parlamenta vēlēšanās. Tagad viņš licis visu uz vienas kārts, jo pastāv iespēja, ka šāda valdība vai nu netiek apstiprināta, vai arī koalīcija samērā ātri izjūk un jārīko ārkārtas vēlēšanas. Lai gan vairāk nekā puse itāliešu to uzskata par labāko risinājumu, viņi atzīst, ka vēlēšanām būtu jānotiek tikai pēc vēlēšanu likuma grozīšanas, lai novērstu situāciju, kad koalīciju atkal nākas veidot no daudziem politiskajiem spēkiem ar atšķirīgu ideoloģiju.