Kopš pagājušā gada novembra Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs ir Andrejs Aronovs, kurš oficiāli šo amatu ieņemt nevarētu.
Lai kļūtu par pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku nepieciešams saņemt iekšlietu ministra rakstisku piekrišanu, kā arī pretendentam vajadzīga augstākā izglītība, kuras Aronovam nav, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Pagājušā gada novembrī par RPP priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāju kļuva iepriekšējais tūrisma policijas šefs Aronovs. Oficiālajās mājas lapās pie amata nosaukuma izzudusi piezīme «pienākumu izpildītājs». Citkārt šāds fakts īpašu uzmanību nepiesaistītu, taču par pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku drīkst kļūt tikai ar iekšlietu ministra rakstveida piekrišanu.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis raidījumam norādīja, ka «šāds saskaņojums nav prasīts». Likums Par policiju nosaka, ka arī priekšnieka vietniekus saskaņo iekšlietu ministrs un policijas šefa vietniekam nepieciešama augstākā izglītība. Aronova vienīgais izglītības dokuments ir par vidusskolas beigšanu 1996. gadā.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks atklāja, ka Aronovs «mācās 2. kursā, lai iegūtu augstāko juridisko izglītību».
Iespējams, par labu Aronova iecelšanai amatā, kuru oficiāli viņš nav tiesīgs ieņemt, nospēlējis kas cits. Aronovs 2013. gada pašvaldību vēlēšanās kandidēja no apvienības Saskaņas centrs un partijas Gods kalpot Rīgai apvienotā saraksta. Pats Aronovs to skaidro, ka brīdī «kad mani aicināja piedalīties un kandidēt Saskaņas centra sarakstā, es nebiju partijā, es tiku aicināts kā eksperts».
Taču, vai Aronovam piešķirot «pienākuma izpildītāja» statusu, nav mēģināts apiet likumu, atbildēts netiek. «Mums īstenībā ir tāda sistēma, ja mums ir kādi vakanti amati un darbinieki vēlas pieteikties, kad ir iekšēji konkursi, jebkurā gadījumā viņš sākumā tiek iecelts par pienākuma izpildītāju. Tad pēc noteikta laika ir atestācijas pārbaude,» skaidroja Aronovs.
Taču, kamēr Aronovs atrunājas ar sistēmu, Ameriks tieši pretēji – noliedz tās pastāvēšanu. «Mums tiešām nav nekāda sistēma par pienākumu izpildītājiem. Rīgas domē vienkārši ir daudz institūciju. Ir kadru mainība, un tad, kad kāds cilvēks tiek virzīts vai nu no paša departamenta vai arī meklēts no citām iestādēm, sākumā viņu liek par pienākumu izpildītāju,» sacīja Ameriks.
Taču Pašvaldības policija nav vienīgā, kur Rīgā augstos amatos ilgstoši tiek turēti pienākumu izpildītāji. Tā, piemēram, Satiksmes departamentā jau septiņus mēnešus pie oficiāla amata netiek, bijušais lidostas šefs Krišjānis Peters. Arī Pilsētas attīstības departamenta projektu vadības pārvaldes divas no trīs nodaļām vada pienākumu izpildītāji. Vēl vairākās izglītības iestādēs nav pastāvīga direktora. Savukārt ir iestādes, kas neatklāj vadības statusu tajās. To varot paust vien kapitāldaļu turētāja pārstāvis – Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis uzskata, ka «tā nav laba pārvaldība – ilgi turēt pienākumu izpildītājus». «Būtu jābūt kādam nosacījumam, kas limitē šādu pienākumu izpildītāju termiņu. Teiksim, trīs mēneši, un tad prasīt tālāku lēmumu,» pieļāva ministrs.