Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta Valsts kontroles (VK) ierosinājumu, ka mācību gada beigās pašvaldībām piešķirto, bet atbilstoši mērķim neizmantoto finansējumu jāatmaksā valsts budžetam, taču uzskata, ka atbildība par piešķirtā finansējuma izlietojumu jāuzņemas pašvaldību vadītājiem un mācību iestāžu direktoriem.
Šādu viedokli, reaģējot uz VK pirmdien publiskoto atzinumu, kurā ministrijai pārmesta neefektīva un reizumis par nelikumīga rīcība saistībā ar valsts budžeta mērķdotācijām, kas paredzētas pedagogu algām, pirmdienas vakarā paudusi IZM.
Ministrija savā paziņojumā uzsver, ka no aizpērn pašvaldībām piešķirtā mērķdotāciju kopējā apjoma - 188,9 miljoniem latu - Valsts kontroles konstatētās neatbilstības 52,6 tūkstoši latu ir vien 0,027% no kopējā apjoma, bet 2013.gadā konstatētās neatbilstības 43,8 tūkst. latu ir nieka 0,022% no kopējās gada mērķdotāciju summas - 198,6 miljoniem latu.
"Ciktāl sniedzas ministrijas atbildība, visi mērķdotācijām piešķirtie līdzekļi ir precīzi novirzīti atbilstoši mērķim - pedagogu atalgojumam. Tādēļ IZM nepiekrīt VK apgalvojumam par IZM nespēju uzraudzīt mērķdotāciju izlietojumu," pausts paziņojumā.
Patlaban Latvijā neesot normatīvo aktu, kas IZM dotu tiesības ietekmēt pašvaldības saistībā ar tālāko finansējuma sadali. Kārtību, kādā pašvaldības sadala valsts piešķirto mērķdotāciju, nosaka pašas vietvaras. Tomēr IZM vērtēšot iespējamos grozījumus normatīvajos aktos, kas dotu pamatu ieviest izmaiņas kontroles sistēmā.
Tāpat tikšot izvērtēta iespēja aprēķināt un piešķirt mērķdotācijas, pamatojoties uz skolēnu skaitu mācību gada beigās, taču tādā gadījumā pastāvot risks, ka pašvaldības saņems daudz mazāku finansējumu, jo audzēkņu skaits mācību gada beigās parasti esot mazāks nekā sākumā. Tas varot negatīvi ietekmēt skolotāju atalgojumu.
"Delfi" jau ziņoja, ka, saskaņā ar VK publiskoto atzinumu, IZM nav izstrādāta kārtība, kā aprēķināms skolotāju algām paredzēto mērķdotācijas apmērs un šo mērķdotāciju plānošana nav caurskatāma. Normatīvie akti nosaka, ka dotāciju aprēķināšanai par pamatu tiek ņemti dati no vienotās izglītības informācijas sistēmas (VIIS). Taču VIIS ir nepilnīga, un tajā ne vienmēr tiek uzrādīti aktuālie dati par skolēniem un pedagogiem, tāpēc mērķdotācijām atvēlētā summa tiek aprēķināta, pamatojoties uz informāciju, ko vēstulēs papildus sniedz pašvaldības vai skolas.
VK revidentu ieskatā, pastāvošā atalgojuma sistēma veicina arī Darba likuma normu pārkāpšanu. Izglītības iestādes vadītājs atvēlētās dotācijas apmēru uzzina septembra vidū, kad mācību gads jau ir sācies, savukārt skolotāji darba plānu - slodzes un atalgojumu - septembra beigās vai oktobra sākumā. Tādējādi rupji tiek pārkāpta likuma prasība par izmaiņām atalgojumā vai darba pienākumos darbinieku informēt ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jauno normu stāšanās spēkā.
Tāpat IZM nav nodrošinājusi, ka finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" darbojas līdz galam - līdz izglītības iestādēm un sasniedz pedagogus. Realitātē šīs mērķdotācijas nonāk pašvaldībās, kuras pārdala finansējumu, lai nodrošinātu izglītības iestāžu ar mazāku skolēnu skaitu uzturēšanu uz lielāko rēķina. Rezultātā rodas situācijas, ka pedagogi dažādās izglītības iestādēs par vienu un to pašu darba pienākumu veikšanu saņem atšķirīgu samaksu.