Nav iemesla domāt par tiesībsarga Jura Jansona nomaiņu, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), paužot personīgo viedokli.
Tā kā Jansons pēdējā laikā ir runājis par tādiem sabiedrībai svarīgiem jautājumiem kā pāreja uz izglītību valsts valodā, bezmaksas izglītības nodrošināšana un jaunā veselības aprūpes finansēšanas reforma, tad neviļus rodas iespaids, ka kādam vai kādiem politiskajiem spēkiem tiesībsargs ir kļuvis neērts, norādīja politiķe.
Tiesībsargam jābūt neatkarīgam, objektīvam, politiski neitrālam un politiski neietekmējamam, piebilda komisijas priekšsēdētāja. Viņa skaidroja, ka tiesas konstatētais fakts bija zināms, pirms Jansons kandidēja uz tiesībsarga amatu, un viņam jau ir ticis piemērots disciplinārsods. Ir visai apšaubāmi, vai tas ir pietiekams pamats, lai pat domātu par tiesībsarga nomaiņu.
Portāls "pietiek.com" iepriekš vēstīja, ka Saeimas deputāti apsver iespēju rosināt Jansona atcelšanu no amata, jo stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atzīts, ka viņš, būdams īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājs, nolaidīgi un nekvalitatīvi pildījis amata pienākumus, - šāds pārkāpums saskaņā ar likumu nav savienojams ar tiesībsarga statusu.
Deputāte Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) "pietiek.com" bija norādījusi, ka šo jautājumu pārrunās Saeimas komisijā un, ja vien tas ir Saeimas kompetencē, spriedīs par iespēju atbrīvot tiesībsargu no amata. Viņa vēlāk laikrakstam "Diena" norādīja, ka ir pārprasta.
Savukārt pats tiesībsargs izskanējušo informāciju sociālajā tīklā "Facebook" komentējis šādi: "Apsveru demisiju... Lai jau tiem gudriniekiem tiek prieciņš! Un ar Dombrovska veiksmes stāstu tik un tā rēķinus samaksāt ir grūti."
Tomēr tiesībsargs nolēmis pats demisiju neiesniegt. Viņš norāda, ka informācija par minēto disciplinārpārkāpumu politiķiem un sabiedrībai bija zināma, pirms viņš ieņēma tiesībsarga amatu, un pārkāpums nekādā veidā nav attiecināms uz tiesībsarga pilnvaru laiku un pienākumu izpildi. Viņš lūgs Saeimai skaidrot, vai, ņemot vērā minētos argumentus, būtu uzskatāms, ka ir pieļauts apkaunojošs nodarījums, kas nav savienojams ar tiesībsarga statusu.
Kā vēsta portāls "pietiek.com", Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģija trīs tiesnešu sastāvā nolēmusi, ka Administratīvā apgabaltiesa pamatoti noraidījusi Jansona sūdzību par piemēroto disciplinārsodu.
Sodu viņš saņēma ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres, tagadējās valdības vadītājas Laimdotas Straujumas rīkojumu 2009.gadā, vēl pirms kandidēšanas uz tiesībsarga amatu. Viņam tika noteikts disciplinārsods, ieturot 10% no mēnešalgas trīs mēnešus par amata pienākumu nolaidīgu un nekvalitatīvu pildīšanu.