Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti ir sācis īstenot apjomīgu pētniecības projektu, kura pamatuzdevumi ir iegūt un analizēt informāciju par Latvijas emigrantiem un izstrādāt instrumentus, kas veicinātu komunikāciju starp emigrantiem un Latvijas darba devējiem, pašvaldībām un valsts institūcijām, informējuši pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Mihails Hazans, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.
Pētniecības projektu Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika atbalsta Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā ir iesaistīti sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projekta vadītāja Dr. Inta Mieriņa informējusi, ka pētnieku galvenais uzdevums būs izveidot kvalitatīvu un uzticamu informatīvo bāzi diasporas un reemigrācijas politikas veidotājiem, kas nākotnē palīdzētu pieņemt izsvērtus un iedarbīgus lēmumus, kā arī ļautu novērtēt jau īstenotās rīcībpolitikas efektivitāti. «Projektā fokusējamies uz dažādām rīcībpolitikām – migrācijas uzskaiti, diasporas politiku, reemigrāciju,» skaidrojusi Mieriņa, «tādēļ mēs vēlamies iegūt daudzveidīgu un nepastarpinātu informāciju par emigrantu vajadzībām, cerībām un sadzīvi.»
Kā raksta Baltic Ireland, projekta laikā tiks apzināti gan Latvijas ilglaicīgo emigrantu nākotnes plāni, gan latviešu diasporas veidošanās procesi jaunajās mītnes zemēs. Pētījumu ir plānots īstenot līdz 2015. gada augustam. Tā laikā tiks veiktas intervijas ar politikas ekspertiem, emigrantu aptaujas, fokusgrupu diskusijas un padziļinātās intervijas ar Eiropā un ASV dzīvojošajiem emigrantiem, kas Latviju pametuši pēc 1991. gada, kā arī tiem, kuri jau atgriezušies Latvijā. Projekta komandā darbosies pieredzējuši Latvijas zinātnieki: Mihails Hazans, Ilze Koroļeva, Inese Šūpule, Evija Kļave, Laura Sūna, Mārtiņš Kaprāns, Inta Mieriņa, Māris Goldmanis, Daiga Kamrāde, Rita Kaša un Aivars Tabuns.