Mazām valstīm prezidēšana Eiropas Savienības (ES) Padomē ir laba iespēja sevi parādīt un arī nostiprināt savu ietekmi starptautiskajā arēnā, intervijā "Rietumu Radio" sacīja Latvijas pastāvīgā pārstāve ES Ilze Juhansone.
"Mums jāmēģina definēt savu [prezidentūras laika] veiksmes stāstu vairāk kvalitatīvos rādītājos, kas ir Latvijas atpazīstamība, ilgtermiņa ietekmes pieaugums gan ES, gan starptautiski," sacīja Juhansone.
Kritēriji, kā vērtēt, vai prezidentūra bijusi veiksmīga, ir dažādi, sacīja Juhansone. Panākto vienošanos skaits par tiesību aktiem Latvijas gadījumā nebūšot objektīvākais rādītājs, jo Latvijas prezidentūra ES Padomē būs pašā likumdošanas cikla sākumā, un būs pietiekami daudz gadījumu, kad būs jāgaida uz Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem.
Viņasprāt, Latvijai prezidēšana dos iespēju sevi parādīt, kā arī iegūt zināšanas un padziļinātāku izpratni par ES darbību, kas ļaus Latvijai sekmīgāk pārstāvēt savas intereses arī pēc prezidentūras. Tāpat nozīmīgs ieguvums būs tūrisma pieaugums gan pirms prezidentūras, gan tās laikā, gan arī pēc tam.
"Neviena reklāmas kampaņa nevar izdarīt to, ko izdara mutvārdu kampaņa, kad kāds cilvēks ir atbraucis uz valsti un izbaudījis šeit pavadīto laiku," uzsvēra Juhansone.
Viņa arī pavēstīja, ka Latvija nākamgad gaidāmās ES Padomes prezidentūras laikā vēlas pievērst lielāku ES valstu uzmanību Centrālāzijas reģionam, kur ir neizmantots potenciāls.
"ES dienaskārtībā Centrālāzija paliek nedaudz ēnā, un mūsu prezidentūra ir iespēja intensīvāk domāt par šīm valstīm," sacīja Juhansone, norādot, ka Latvijai objektīvu iemeslu dēļ zināšanas par šo reģionu ir daudz spēcīgāka nekā citām valstīm.
Latvijas iedzīvotājiem ir gan labākas valodas zināšanas, gan spēja saprast domāšanas veidu, lai būtu precīzāka "apjausma" par lēmumu pieņemšanas mehānismiem šajās valstīs.
"Tā ir objektīva nosliekšanās," sacīja Juhansone. "Valstis, kurā bijusi vēsturiska saikne ar Latīņameriku, vairāk raugās uz šo reģionu. Tas ir izaicinājums un arī iespēja, ko valstis prezidentūras laikā parasti izmanto."
Runājot par sabiedrības kritiku, ka amatpersonas dibina ciešus politiskos un ekonomiskos sakarus ar valstīm, kurās valda autoritāri režīmi un tiek pārkāptas cilvēktiesības, Juhansone norādīja, ka ārpolitikā vienmēr jāmeklē balanss starp ekonomiskajām un vērtību interesēm.
"Šis vienmēr ir jautājums par to, kā mēs to sabalansējam, kā mēs redzam sevi globālajos procesos kopumā," sacīja Juhansone. "Tas nav tikai balts un melns. Intereses ir jāsabalansē un vienmēr jāsaprot, kas ir tā platforma, filozofija, uz kuras tu stāvi."
Viņa arī norāda, ka ES ar Centrālāzijas valstīm nepieciešams sadarboties organizētās noziedzības apkarošanā.
"Nav noslēpums, ka liela daļa narkotiku tranzīta šķērso tieši šo reģionu, tāpēc ES būtu liela interese sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm," norādīja Juhansone.
Atgādinām, ka Latvija ES Padomē prezidēs nākamā gada pirmajā pusē, kad pārņems prezidentūru no Itālijas.