Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā.
Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.
Manāmi uzlabojumi
Komentējot ekonomisko situāciju eirozonā, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis zina teikt, ka pēdējā laikā ir vērojami uzlabojumi iepirkumu menedžeru indeksā (PMI). Kopš 2013. gada jūlija PMI indekss ir virs 50, kas liecina par izaugsmes potenciālu. «Var sagaidīt, ka šo pozitīvo vērtējumu īstenošanās izpaudīsies ar laika nobīdi. Jāpiebilst, ka rudenī PMI pietuvojās 50 punktu atzīmei, tomēr tam bija atšķirīgas tendences dažādās valstīs. Pēdējos mēnešos ne sevišķi pozitīva tendence vērojama Francijas PMI indikatorā, kas atrodas zem 50 punktiem. Arī Spānijas indikators ir iestrēdzis pie 50 punktu atzīmes. Savukārt Grieķijas, Itālijas, Īrijas sniegums norāda uz sagaidāmām pozitīvākām tendencēm,» situācijas atšķirīgumu ieskicē SEB bankas eksperts.
Pēdējos mēnešos ir vērojami uzlabojumi arī ražojošajā sektorā. Proti, rūpnieciskā aktivitāte, kas kritās laika periodā no 2011.gada novembra līdz pērnā gada augustam, uzrāda pieaugumu. «Īslaicīgs atslābums tuvākajā laikā ir iespējams, tomēr šogad un nākamgad tā uzrādīs kāpumu. Eksporta dinamika virzās pareizajā virzienā, ko balsta atgūtā konkurētspēja un pieaugošs pieprasījums,» secina D. Gašpuitis. Pēc viņa teiktā, pamanāmākās tendences vērojamas Portugālē un Spānijā. Pēc OECD darbaspēka vienības izmaksu datiem, Īrija, Grieķija un Spānija ir ievērojami uzlabojušas situāciju. Izmaksas turpina kristies Grieķijā, savukārt Spānijā un Īrijā, pēc SEB eksperta domām, šī tendence varētu būt noslēgusies, bet notiekošais Itālijā un Francijā vedina domāt par strukturālo reformu nepieciešamību.
Vienlaikus pozitīvas ziņas ir arī no Slovēnijas, saistībā ar kuru iepriekš bija bažas par sekošanu citiem negatīvajiem eirozonas dienvidvalstu piemēriem. VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcijas Altum vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis stāsta, ka pastāvēja bažas par Slovēnijas banku sistēmu, kuras stabilitāti apdraud liels t.s. slikto kredītu apjoms. Pēc eksperta teiktā, Slovēnijas valdība 2013. gada nogalē sāka ieguldīt līdzekļus valstij piederošo banku kapitāla pietiekamības uzlabošanā un restrukturizācijā. «Ir publiskoti stresa testu rezultāti, saskaņā ar kuriem valdības īstenotie pasākumi būs spējīgi nodrošināt Slovēnijas banku sistēmas stabilitāti, un ir mazinājušās šaubas par kapitāla deficītu bankās. To apliecina gan reitingu aģentūru vērtējumi (janvārī Moody’s paaugstinājusi Slovēnijas kredītreitinga nākotnes perspektīvu no negatīvas uz stabilu). Arī finanšu tirgus reakcija liecina, ka valstij izdosies atrisināt savas finanšu problēmas bez starptautiskas palīdzības, jo šomēnes emitētās Slovēnijas obligācijas tika veiksmīgi izpārdotas finanšu tirgos,» situāciju ieskicē Altum eksperts.
Grieķijai pārpalikums
Situācijas uzlabošanās ir vērojama arī pašreizējo eirozonas finansiālo problēmu šūpulī Grieķijā, kuras finanšu ministrs paziņojis, ka trešā aizdevuma kārta nebūs nepieciešama.
«Protams, ņemot problēmu – parāda mērogus, lielu ticamību šie paziņojumi nerada. Tomēr īstenotā budžeta sabalansēšana ir panākta. Kā liecina pirmās aplēses, 2103. gadā atbilstoši ESA95 metodoloģijai Grieķijas budžets ir noslēdzies ar primāro pārpalikumu (nav ieskaitītas valsts parādu nomaksai nepieciešamās summas) 3,9 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni 2,1% no valsts IKP,» Egejas jūras valsts panākumus ieskicē D. Gašpuitis. Tomēr situācija neliecina par nepārprotamiem uzlabojumiem.
«Grieķijas saistību apjoms joprojām ir ļoti augsts, un pastāv pamatotas bažas, vai valsts ilgstoši varēs atļauties tik liela parāda apkalpošanas izmaksas. Ir skaidrs, ka parāda procentu izdevumi valsts budžetā ir tuvu tai robežai, kad no pārējām valsts funkcijām daudz neko vairs nevar nogriezt. Tāpēc nav izslēgts, ka kādā brīdī atsāksies diskusija ar starptautiskajiem kreditoriem, lai vienotos par parāda nastas samazināšanu,» brīdina J. Hermanis.
Viņš piebilst, ka budžeta izdevumu griešana negatīvi atsaucas uz iekšējo tirgu, taču Grieķijai ir arī eksportējošie sektori, kuru izaugsme labvēlīgi ietekmē ekonomikas atveseļošanos.
Pēc eksperta teiktā, palielinās valsts ieņēmumi no tūrisma un kuģniecības pakalpojumiem. Viņš arī norāda, ka decembra dati (uzņēmēju noskaņojuma aptaujas, jauno pasūtījumu indeksi) ļauj prognozēt izaugsmi arī rūpniecības nozarēs. Turklāt algu reformas samazina preču un pakalpojumu izmaksas, kas palīdz uzlabot eksportējošo sektoru konkurētspēju.
Augoša spriedze
Neraugoties uz ekonomikas vadošo indikatora caurmēra uzlabošanos, par savdabīgu snaudošu armagedonu var uzskatīt iespaidīgu slikto kredītu masu atsevišķās monetārās savienības perifērijas valstīs. Pēc J. Hermaņa teiktā, Spānijā tā dēvēto slikto kredītu īpatsvars ir sasniedzis 197 miljardus eiro jeb 13,6% no valsts komercbanku izsniegtās kredītu masas. Vēl mēnesi iepriekš šis skaitlis bija 192,5 miljardi eiro jeb 13,07% no kopējiem komerc- banku izsniegtajiem aizdevumiem. Jāpiebilst, ka vēl gadu iepriekš problemātisko kredītu apjoms sasniedza nepilnus 167,5 miljardus eiro jeb 10,44% no kopējā saistību apjoma pret komercbankām.
«Spānijas banku statistikā, kuru apkopo no 1962. gada, šobrīd tie ir vēsturiski augstākie rādītāji. Pirms gada bijusi daļēja slikto aktīvu izņemšana no banku bilancēm, taču gada laikā to vietā ir nākuši jauni sliktie kredīti. Galvenās problēmas ar kredītu maksājumiem ir mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem. Bankas ierobežo kreditēšanu, lai uzlabotu savus pašu kapitāla rādītājus un sagatavotos Eiropas mēroga stresa pārbaudēm. Spānijas slikto kredītu aktīvi tiek restrukturizēti nekustamo īpašumu fondā, kuru izpārdošanu prognozē vismaz desmit gadu garumā,» situāciju skaidro J. Hermanis.
No viņa teiktā izriet, ka situācija turpina pasliktināties arī Itālijā. Tur gada pēdējā mēnesī slikto kredītu apjoms ir pieaudzis par 6,25 miljardiem – līdz 155,852 miljardiem eiro. Tā kā jaunu un kvalitatīvu kredītu izsniegšanu bremzē ekonomiskā situācija un bankas kļuvušas piesardzīgākas, aug arī slikto kredītu īpatsvars, kas mēneša laikā ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem līdz 8,1% no kopējo saistību apjoma pret valsts komercbankām. Gadu iepriekš slikto kredītu masa veidoja vien nepilnus 125 miljardus eiro jeb 6,3% no kopējā aizdevumu portfeļa.
«Iepriekš minētais nozīmē, ka Dienvidu valstu banku galvenais uzdevums šogad būs turpināt sakārtot savas bilances atbilstoši finanšu tirgus uzraudzības prasībām. Tāpēc finanšu sektors meklē veidus, kā piesaistīt ārvalstu investoru līdzekļus. Tikai tad, kad sliktie aktīvi tiks veiksmīgi nodalīti no pamata biznesa, varēs runāt par reālās ekonomikas kreditēšanu,» secina Altum speciālists. Viņš piebilst, ka papildus visām pārējām minētajām problēmām eirozonai (it īpaši – tās Dienvidu valstīm) vēl ilgstoši būs jācīnās ar bezdarbu.
«Jaunas darba vietas radīsies ar laika nobīdi pēc tam, kad parādīsies izaugsme šo valstu ekonomikā. Tā kā ekonomikas izaugsme nebūs strauja, tad arī bezdarba sarukums būs daļējs un lēns. Tas prasīs lielu pacietību no šo valstu sabiedrības, kas dienvidnieku mentalitātei būs izaicinājums. Vēl arī jāņem vērā tas, ka bezdarba līmenis ir sevišķi augsts jauniešu vidū. Ja liela sabiedrības daļa vecumā līdz 30 gadiem (vecuma posms, kurā parasti iegūst kādu profesionālu ievirzi) kļūs par profesionāliem pabalstu saņēmējiem, tad šīm valstīm nākotnē būs jāuztur smaga sociālā nasta,» rezumē J. Hermanis.