Liels spāņu daudzums, kuru emigrēja uz Vāciju krīzes laikā, tagad sastāda lielāko vietējās diasporas daļu.
Kā liecina Federālās statistikas aģentūras Destatis dati, no 2010. gada sākuma līdz pērnā gada beigām spāņu skaits Vācijā pieauga par 16 tūkst. cilvēku (16%). Tagad viņu skaits sastāda 120 tūkstošus.
Turklāt tiek ziņots, ka tos spāņus, kuri dzīvo Vācijā vairāk nekā 40 gadus, sastāda 39 tūkst. cilvēku (32%). Imigrantiem ir viena kopēja problēma – viņi bija spiesti pamest savu dzimteni, jo atrast darbu Spānijā ir ļoti grūti. Vācijā viņi var atrast darbu skaistumkopšanas salonā, pārtikas veikalā vai citās vietās. Un nerunājot jau par to, ka daudzi jau paspēja te izveidot biznesu, – ziņo talks.su.
Atzīmēsim, ka saskaņā ar Destatis datiem, pērnā gada beigās teju pusei spāņu bija darbs Vācijas teritorijā: 42% strādāja pastāvīgās darbavietās, bet 6% strādāja pēc daļējas nodarbinātības shēmas. Turklāt 5% spāņu atrodas bezdarbnieku uzskaitē, kura garantē pabalsta saņemšanu.
Tomēr, neskatoties uz to, ka dažādu paaudžu cilvēki te ieradās viena un tā paša iemesla dēļ, viņiem ir būtiskas atšķirības.
Ir zināms, ka aizvadītajā gadsimtā spāņu vairākums atbrauca uz Vāciju no laukiem. Viņiem nebija izglītības un speciālu iemaņu. Patlaban Spānijas iedzīvotāji brauc uz šejieni no lielām pilsētām, dodot priekšroku īrēt dzīvokļus Minhenē, Berlīnē, Hamburgā un Frankfurtē. Vairākumam no viņiem ir augstākā izglītība un vairāku svešvalodu zināšanas, kas būtiski atvieglo darbā iekārtošanās procesu.