Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, tomēr patlaban nav precīzi skaidrs, cik un kāds finansējums no Eiropas Savienības puses tiks piešķirs Grieķijai un Ukrainai, saka Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji.
Grieķijas un tā sauktās Troikas (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vidū patlaban notiek asas diskusijas par to, cik papildus naudas nepieciešams Grieķijas banku sektoram, raksta Financial Times. SVF ir draudējis publicēt savas aplēses, kas ir nepilni 20 miljardi eiro, ja Grieķija turpinās minēt 6 miljardus eiro. Kāds Grieķijas baņķieris gan sacījis, ka valdības aprēķini ir bāzēti uz faktu, ka bankas nākamajā gadā atgriezīsies peļņā, taču ES pārstāvji uzskata, ka šīs prognozes ir pārmērīgi optimistiskas. Ja šis strīds ieilgs, tas samazinās Grieķijas spēju šogad mainīt ekonomiku un bremzēs banku vēlmi izsniegt jaunus kredītus, vairāk domājot par kapitalizācijas paaugstināšanu.
Savukārt Ukrainas politiskie satricinājumi ir aktualizējuši nepieciešamību pēc 35 miljardu dolāru finansējuma. Eiropas Savienība ir paudusi gatavību Ukrainai piedāvāt finansiālo atbalstu vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī pagarināt termiņus sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā, raksta Financial Times. Eiropas Savienība ir gatava sadarboties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lai piedāvātu Ukrainai finansiālo atbalstu 20 miljardu eiro apmērā uz septiņiem gadiem.
Grieķijas finanšu palīdzības sniegšanā Latvija nav ņēmusi dalību, jo finansējumu Grieķijas 1. makroekonomiskās korekcijas programmai nodrošināja eirozonas dalībvalstis. Savukārt finansējums Grieķijas 2.programmai tiek sniegts no Eiropas Finanšu stabilitātes fonda, kurā Latvija nav pārstāvēta (paralēli ES sniegtajai palīdzībai, Grieķijas abās programmās piedalījās arī SVF, kurā mēs esam dalībvalsts), stāsta Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Grieķijas galvenais uzdevums šobrīd ir finanšu atbalsta programmas nosacījumu izpilde, saka Latvijas Bankas ekonomiste Aleksandra Bambale. Daudzi no šiem nosacījumiem jau ir izpildīti un nesuši pozitīvo (tai skaitā, fiskālo) rezultātu, bet priekšā vēl ir pietiekami daudz uzsākto vai plānoto strukturālo reformu, kas vidējā un ilgtermiņā nodrošinās pozitīvu ieguldījumu ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanā. Šim procesam ļoti uzmanīgi seko (un sniedz nepieciešamo atbalstu) gan SVF, gan ES institūcijas, saka LB pārstāve. Viņa uzsver, ka par nākamo finanšu atbalstu Grieķijai patlaban, kad vēl nav noslēgta esošā starptautiskā finanšu atbalsta programma, būtu pāragri spekulēt.
Diemžēl pagaidām nav iespējams konkrēti spriest kādi finanšu instrumenti/avoti un cik lielā apmērā varētu tikt izmantoti, ja gadījumā ES dalībvalstis nolems sniegt finanšu palīdzību Ukrainai, saka A. Jarockis. Teorētiski ES varētu piešķirt Ukrainai kā partnerattiecību valstij vidēja termiņa vai ilgtermiņa makrofinansiālo palīdzību, kas būtu papildinājums SVF sniegtajam finansējumam. Turklāt pastāv iespēja, ka ES vai eirozonas dalībvalstis sniedz arī divpusējo atbalstu, kā tas līdzīgi notika Grieķijas 1. makroekonomiskās korekcijas programmas gadījumā.
Potenciālā palīdzība Ukrainai nav saistīta ar Latvijas dalību eirozonā un iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā, kas ir finanšu atbalsta fonds eirozonas valstīm, kuras nonākušas krīzē, skaidro A. Bambale.
Ukrainas gadījumā tai ir iespējas saņemt starptautisko finanšu atbalstu, vispirms jau no Starptautiskā Valūtas fonda. Aizdevuma piešķiršanai ir svarīgi, lai Ukrainā izdotos izveidot valdību, kura būtu spējīga vest sarunas ar SVF un uzņemties atbilstošas saistības, kas palīdzētu šai valstij stabilizēt ekonomiku, skaidro LB pārstāve.
SVF atbalstam Ukrainai (līdzīgi kā citos gadījumos) var pievienoties arī citi reģionālie partneri vai atsevišķas valstis, skaidro LB pārstāve. Eiropas Savienības (ES) gadījumā jau ilgstoši tās kaimiņvalstīm (Austrumeiropas, Vidusjūras un citos reģionos) tiek sniegts dažāda veida (t.sk. finanšu) atbalsts tā saucamās ES sadarbības ar kaimiņvalstīm politikas ietvaros. Ar šīs politikas palīdzību ES veicina kaimiņvalstu ekonomisko integrāciju ar ES.
Līdzīgi SVF programmai, arī ES atbalstam ir savi nosacījumi, kas virzīti uz attiecīgās valsts politisko un ekonomisko stabilizēšanos, saka A. Bambale.
«Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt tās kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, jo savulaik paši lūdzām finanšu palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem ar mērķi stabilizēt tautsaimniecību finanšu un ekonomikas krīzes kontekstā,» uzsver A. Jarockis. Viņš gan piebilst, ka tomēr vienlaicīgi finanšu palīdzības sniegšanai ir jāiet roku rokā ar stingriem nosacījumiem, kas būtu vērsti uz ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, īstenojot konsolidācijas pasākumus un strukturālās reformas, piebilst FM pārstāvis.