Tviterī izteiktu pārlieku dusmīgu paziņojumu dēļ policija uz izskaidrošanos izsaukusi žurnāla Vides Vēstis galveno redaktori Anitru Toomu. Stāsts ir par tiem pašiem nabaga kurmjiem, kam Saeima grasās noņemt likuma aizsardzību, bet uzņēmējs Kristaps Mežulis maitā dzīvi ar jaunieviestu spridzināšanas metodi.
Tagad šis pats uzņēmējs, kurš tīmeklī pazīstams ar iesauku "kurminators", sadusmojies vai nobijies no "zilaas gos", kas savukārt ir A. Toomas segvārds. Diskutējot par dzīvnieku spridzināšanas ētiskajiem aspektiem, žurnāliste ierosināja savam oponentam pašam uz savas ādas izmēģināt šādas metodes humānismu un strīda karstumā sarkastiski piesolījās pat atrast kādu, kas varētu palīdzēt. Savukārt uzņēmējs tūliņ pat aizjoza uz policiju pieteikt, ka viņam izteikti nāves draudi. Neatkarīgajai K. Mežulis skaidro, ka nebīstas tieši no A. Toomas, bet gan kādiem radikālākiem viņas domubiedriem, kuri varētu, teiksim, apliet ar benzīnu un aizdedzināt viņa mašīnu vai izdauzīt mājai logus.
Diezgan droši var prognozēt, ka nekas vairāk par paskaidrojumu pieņemšanu no abām pusēm šai lietā tomēr nesekos – nav jau nozieguma sastāva. Taču saķeršanās diezgan precīzi raksturo viedokļus, kas kurmju apkarošanu pēkšņi pacēlusi nopietnas valstiskas problēmas līmenī.
K. Mežulis Neatkarīgajai stāsta, ka viņa pakalpojums ir efektīvākais veids mauriņu, ogulāju un dārzeņu plantāciju pasargāšanai, kad kurmji pārmērīgi savairojušies. Arī Rundāles pils rožu dārzs kurmju dēļ pērn teju aizgājis bojā. Dzīvnieku spridzināšanu pilskungs izvēlējās, jo šāds risinājums bija ātrākais. Taču vides aizstāvjiem ir nopietni pretargumenti šādai operatīvai un superiedarbīgai cīņai. Spridzināšanas metode darbojas bez izlases, un bojā iet visa dzīvība, kas detonācijas brīdī atrodas tunelī. Turklāt, no barības ķēdes izņemot vienu posmu laukā, sākas jauna reakcija. Kurmis nav grauzējs, kā daudzi to maldīgi iedomājas. Šim medniekam aizejot bojā, savairojas zemesvēži, maijvaboles. Arī ūdensžurkas. Savukārt trešais arguments tiešām skar ētiku. «Kurmji neapspriež manas dzīves jēgu, un es neapspriežu viņu dzīves jēgu,» zaļo pozīciju skaidro A. Tooma.
Saskaņā ar paša uzņēmuma sniegto aprakstu kurmju spridzināšana notiek šādi – alā tiek iepildīts viegli uzliesmojošs gāzes maisījums, dzīvnieks, atrodoties alā, to ieelpo. Aizdegšanās brīdī nāve iestājas momentāni no plaušu sadegšanas. Metode ir nekaitīga augiem, tās blakusprodukts ir ūdens un CO2.
Kurmju spridzināšanas pakalpojums Latvijā parādījās vien pērn. Biedrība Dzīvnieku SOS vērsās policijā un caur kriminālprocesu cerēja apturēt šīs metodes lietošanu. Kriminālprocess netika sākts. Toties atklājās, ka kurmis viltīgi palicis ārpus likumu rāmjiem un faktiski viņa nogalināšana jebkādā veidā ir sodāma rīcība, jo Dzīvnieku aizsardzības likums aizliedz nogalināt to, ko īpaši neatļauj. Tāpēc pašlaik likumā tiek veiktas izmaiņas, un saskaņā ar Saeimā pirmajā lasījumā lemto kurmis tiks pielīdzināts kaitīgiem grauzējiem un kukaiņiem, uz kuriem nogalināšanas aizliegums neattiecas. «Šobrīd katrs, kurš nopērk kurmju slazdu, ir likumpārkāpējs,» skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdnis Vilnis Bernards. Zaļie domā, ka likuma pievēršanos kurmju problemātikai izlobējuši tie paši kurmju spridzinātāji. Taču ministrija vismaz līdz šim publiski apgalvojusi, ka neatbalsta šādu neselektīvu metodi, un arī V. Bernards to kritizē.
Šobrīd neviens nemēģina iecelt kurmi svēto kārtā, aizliegt dārzu un mauriņu sargāšanu. Taču par pieļaujamajām metodēm pirms otrā lasījuma Saeimā gan gaidāmas debates, un, iespējams, vides draugi par kurmjiem rosinās parunāt arī Briselē. Galu galā kurmju spridzināšana, iespējams, ir tā pati tautā pazīstamā zvirbuļu šaušana ar lielgabaliem.
Ja kas, ķieģeļi arī neapspriež Tooomas dzīves jēgu. laikam tās nav.