Otrdienas rīts Krimā ir sācies nosacīti mierīgi un nekāda militārā darbība no Krievijas puses pēc izteiktā ultimāta Ukrainas armijas spēkiem padoties nav sekojusi, ziņo raidsabiedrība BBC.
Krievijas spēki joprojām ir ielenkuši vairākas Ukrainas armijas bāzes un situācija saglabājas saspringta.
"Delfi" jau ziņoja, ka pirmdien turpinājās militārā spriedze Ukrainā - Krievijas karavīri ir pārņēmuši vairumu Krimas pussalas militāri stratēģisko objektu, bet pasaulē turpinās politiski centieni novērst konfliktu un izdarīt spiedienu uz Krieviju.
Tika ziņots, ka Krievijas flote izvirzījusi ultimātu Ukrainas spēkiem Krimā padoties, vai rēķināties ar uzbrukumu.
Savukārt Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainas teritorijā karaspēku, paziņojis Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Vitālijs Čurkins.
Pēc viņa teiktā, Janukoviča pieprasījumu "noteikusi nepieciešamība atjaunot valstī likuma varu un kārtību". Politiskās pārmaiņas Ukrainā Janukovičs raksturojis kā "apvērsumu", kurā varu pārņēmuši "radikāli ekstrēmisti".
"Rietumvalstu spiediena ietekmē tiek īstenots atklāts terors un vardarbība. Cilvēki tiek vajāti politiskās piederības un valodas dēļ," teikts Janukoviča vēstulē.
Sestdien Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Svētdienas rītā Ukrainā sākusies vispārējā mobilizācija.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Savukārt Latvijā, kā arī pārējās Baltijas valstīs, Polijā, Ukrainā un Krievijā notikuši protesti un piketi pret Krievijas armijas invāziju Ukrainas teritorijā. Maskavā notika arī vērienīgs Putina politikas atbalsta gājiens.