Latgale ir kūlas dedzināšanu līderis, turklāt cilvēkus nebaida ne tikai videi nodarītais kaitējums, bet arī draudi viņu īpašumiem un dzīvībai.
Lai noskaidrotu, vai pastāv kaut kādas reālas darbības, kuras varēju novērst kūlas dedzināšanu vispār, vai vismaz samazināt dedzināšanu skaitu, portāls Gorod.lv vērsās pie Daugavpils novada domes priekšsēdētājas Janīnas Jalinskas.
„Mēs daudzas reizes runājām ar mūsu pagastu pārvaldniekiem, kuri strādā pie šīm problēmām, bet lieta ir apstāklī, ka cilvēkiem neapzinās, cik tas ir nopietni”, – sāka J. Jalinska.
Pēc Daugavpils novada domes priekšsēdētājas domām vienīgais, kas kaut kā aptur kūlas dedzinātājus, ir Eiropas maksājumi, kurus zemes īpašnieks nesaņems, ja iniciēs dedzināšanu.
„Drīzumā notiks sanāksmes, kuros mēs iedzīvotājiem noteikti atgādināsim par to, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, ka tā ir sodāma lieta”, – atzīmēja novada domes priekšsēdētāja.
Savukārt Daugavpils novada domes izpilddirektores pirmā vietniece Ināra Natarova piebilda, ka iedzīvotājus, kuri pārkāpj noteikumus, soda ar naudas sodiem, turklāt tie ir pietiekami lieli – 280 eiro, tomēr tā nav panaceja. Turklāt, lai cilvēku sodītu, viņš jāsastop nozieguma vietā, kas nav tik vienkārši.
„Ja runājam par administratīvo praksi, pie mums bija gadījums, kad iedzīvotājs sūdzējās par to, ka ap viņa māju atrodas nekopta kaimiņa zeme, tādēļ viņš uztraucās, ka gadījumā, ja kūla aizdegsies, var ciest viņa īpašums. Tādēļ viņš vērsās Valsts Augu aizsardzības dienestā, kurš, ierodoties sastādīja atbilstošu protokolu par to, ka zeme netiek uzturēta pienācīgā kārtībā, un tās īpašnieks tika sodīts. Tas ir cits ceļš, kā var cīnīties ar kūlas dedzināšanu”, – atzīmēja I. Natarova.