Krima «de facto» ir okupēta – tā pašreizējo situāciju Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, kur iegājuši Krievijas karavīri, raksturo politologs Ojārs Skudra.
«Krima ir okupēta. Var strīdēties, cik to var konstatēt juridiski, taču «de facto» tā ir okupēta. Ir pilnīgi droši, ka Krievija seko Krimas pievienošanas scenārijam. Kādā formā? To es nezinu. Pēc Krimas lūguma vai referenduma Krimu pievienos Krievijas Federācijai,» Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Skudra.
Viņš pauda, ka situācijas attīstība ir atkarīga no tā, vai Ukraina ļaus sevi izprovocēt, kā arī Eiropas Savienības un ASV rīcības.
Tomēr, piemēram, arī Krievijai tuvā Baltkrievija nav izteikusi sajūsmu par Krievijas rīcību Ukrainā un jūtas vismaz, pēc Skudras vārdiem, «neērti».
Krieviju var ietekmēt tikai ekonomiskā veidā, jebkuri citi līdzekļi ir neiespējami, teic politologs.
«Šajā ziņā nekas nevarētu mainīties. Izņēmums varētu būt no fantāziju jomas. Ja Krievija sāk karadarbību visā Ukrainas teritorijā, kam es neticu, tad NATO valstis varētu ar Krieviju runāt no spēku pozīcijām,» teica Skudra. Viņš atgādināja, ka savulaik Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicis vēlmi, lai Maskava kļūst par finanšu centru. «Kāds finanšu centrs, ja Rietumi uzskatīs, ka Krievija nav cienīga ieņemt vietu pasaules biznesā?» retoriski vaicāja Skudra.
Viņš atzina, ka Ukrainas notikumi varētu ietekmēt Latviju, jo tur valda ekonomiskais haoss un cietīs uzņēmējdarbība. Otrs faktors, kas ietekmēs – kāda tipa sankcijas Eiropas Savienība būs gatava izmantot pret Krieviju un kā tas ietekmēs Latviju.
Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.