Bieži vien tiek uzskatīts, ka nereģistrēta kopdzīve ir izdevīgāka, saites starp partneriem ir vieglāk saraut, katram ir mazāk pienākumu. Zvērināta notāre Sandra Stīpniece iebilst, ka tā tikai šķiet.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka 68 procenti iedzīvotāju savā ģimenē vai paziņu lokā saskārušies ar problēmsituācijām nereģistrētu attiecību dēļ. Tomēr arvien vairāk pāru dzīvo kopā bez oficiālas reģistrācijas, tādējādi apdraudot savas intereses situācijās, kad attiecības pārtrūkst. Šādā kopdzīvē dzimuši 45 procenti bērnu.
Tāpēc šogad Notāru dienu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta tiesiskai drošībai nereģistrētās un reģistrētās attiecībās, kā arī tiks sniegti padomi, kā izvairīties no problēmsituācijām un riskiem.
Protams, laulība ļauj sakārtot mantiskās un citas tiesiskās attiecības, un laulātie par savu juridisko drošību var būt krietni vien pārliecinātāki. Nereģistrētās attiecībās abi partneri no juridiskā viedokļa ir sveši cilvēki, un savas tiesiskās drošības garantēšanai abiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. «Cik zinoši ir abi partneri, kā pratīs sevi pasargāt, ja viens ir jurists vai ekonomists, bet otrs – māksliniece?» jautā S. Stīpniece. Ar zvērināta notāra palīdzību katrai dzīves situācijai ir iespēja rast atsevišķu risinājumu arī nereģistrētās attiecībās, viņa norāda. Taču tas maksā naudu un ir jātērē ievērojam līdzekļi gan valstij, gan privātpersonām, lai problēmsituācijas risinātu tiesā. Piemēram, attiecībām beidzoties, partneris nemaksāja uzturlīdzekļus; radās sarežģījumi ar kopīgas mantas sadali; partneris izlika no dzīvesvietas un atstāja bez kopīpašuma daļas; nebija iespēju lemt par partnera ārstēšanas gaitu – šīs ir tikai dažas no situācijām, kad laikus nenoformētas attiecības iedzīvotājiem sagādājušas problēmas. Ja partneris ir sastādījis testamentu vai mantojuma līgumu sastādījuši abi partneri, tad tas palīdzēs sakārtot jautājumus, kas skar mantojuma tiesības, gan nerisinot problēmsituācijas ģimenes, sociālo tiesību un citās dzīves jomās. Tāpat laulātajam ir tiesības pieņemt lēmumu par otra laulātā ārstniecības gaitu, ja tas veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats to nevar. Turpretim nereģistrētās attiecībās partnerim šādu tiesību nav, ja vien pirms tam abi pie notāra nav noslēguši nākotnes pilnvarojumu.
Resursu centra sievietēm Marta direktore Iluta Lāce stāsta, ka no 300–400 sievietēm, kas gadā vēršas centrā, 14 procentiem ir problēmas nereģistrēto attiecību dēļ un kritiskā dzīves situācijā viņas paliek pie sasistas siles. Tās ir sievietes galvenokārt 25–44 gadu vecumā, latvietes, ar mazgadīgiem bērniem. S. Stīpniece novērojusi, ka pēdējā laikā jaunas, materiāli patstāvīgas, izglītotas sievietes sāk izvērtēt faktiskās un juridiskās kopdzīves ieguvumus un zaudējumus.
«Ar varu nevar piespiest laulāties. Ir 21. gadsimts, cilvēki dažādi veido attiecības. Bet valstij jānodrošina juridiska aizsardzība tajās attiecību formās, kādās cilvēki atrodas,» uzskata I. Lāce. Tāpēc Latvijai vajadzētu panākt vislabāko ģimenes definīciju atbilstoši pašreizējai situācijai. «Šāda diskusija ir iespējama, bet viss, kas saistīts ar hipotētiskām izmaiņām Satversmē, darāms ļoti, ļoti pārdomāti, uzmanīgi un rūpīgi, un tas nozīmē – arī gana ilgi. Satversmes 110. pants jau nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības. Civillikumā ģimenes tiesību daļa ir visvairāk grozītā daļa,» aizrāda S. Stīpniece.