Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Pērn 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, IKP audzis par 3,6% pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pērn 4.ceturksnī IKP apjoms salīdzinājumā ar 3.ceturksni palielinājies par 0,8%.
IKP 2013.gadā faktiskajās cenās ir 23,3 miljardi eiro, bet 2013.gada 4.ceturksnī - 6,3 miljardi eiro.
Pagājušā gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, salīdzināmajās cenās par 2,6% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, kas sekmēja kopējā IKP tempa pieaugumu 0,3 procentpunktu apmērā. Tempa izmaiņas ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā (20,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 8%.
Otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare - koksnes un koka izstrādājumu ražošana (20,8% no kopējās apstrādes rūpniecības) palielinājās par 9%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošana (8,7% no kopējās apstrādes rūpniecības) - par 3%. Samazinājās farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošana par 17% (3,3% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 69% kritusies metālu ražošanas nozare.
Būvniecība pieaugusi par 3,9%. Par 36,1% palielinājās dzīvojamo māju būvniecība (11,5% no kopējās būvniecības), maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecība - par 74,1% (8,6% no kopējās būvniecības), kā arī tiltu un tuneļu būvniecība - par 42% (3,5% no kopējās būvniecības).
Kritums par 6,3% bija šoseju, ielu, ceļu skrejceļu un dzelzceļa līniju būvniecībā (21,1% no kopējās būvniecības), par 3,7% rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā (6,8% no kopējās būvniecības), kā arī vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecībā - par 37,4% (5,5% no kopējās būvniecības).
Tirdzniecība palielinājās par 1,7% un deva 0,3 procentpunktu lielu ieguldījumu IKP pieaugumā, tai skaitā mazumtirdzniecība pieauga par 4%. Mazumtirdzniecības palielinājumu veidoja 6% pieaugums pārtikas preču mazumtirdzniecībā un 3% kāpums nepārtikas preču grupā, ko ietekmēja auto degvielas mazumtirdzniecības samazinājums par 2% (īpatsvars nepārtikas preču grupā 28%).
Komercpakalpojumu nozarē lielākie pieaugumi bija šādiem pakalpojumiem: grāmatvedības - par 35,4%, tūrisma biroju - par 10,4%, frizieru un skaistumkopšanas - par 8,3%, kā arī datoru un sakaru iekārtu remonta pakalpojumiem - par 23,5%.
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā lielākais pieaugums bija datorprogrammēšanas un konsultēšanas pakalpojumiem - par 9%. Maksas pakalpojumi izglītības nozarē palielinājušies par 14,5%, bet veselības nozarē - par 9,8%.
Azartspēļu nozarē pieaugums bija par 32,1%, bet sporta un izklaides aktivitātes palielinājušās par 11,3%. Par 6,9% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes, muitas nodokļi), kas IKP pieauguma tempu paaugstināja par 0,8 procentpunktiem.
Faktiskajās cenās 2013.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada 4.ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 5,8%. Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (23% no kopējiem izdevumiem) - par 3,3%, pārtikai (19% no kopējiem izdevumiem) - par 7,8% un transportam (14% no kopējiem izdevumiem) - par 4%.
Bruto pamatkapitāla veidošana samazinājās par 9,4%. Preču eksports (73% no kopējā eksporta) samazinājies par 3,1%, bet pakalpojumu eksports palielinājies par 6,5%. Preču importa apjomi (85% no kopējā importa) samazinājušies par 3,5%, bet pakalpojumu imports - par 2,7%. Valdības galapatēriņš pieaudzis par 0,1%.
Salīdzināmajās cenās 2013.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada 4.ceturksniprivātais galapatēriņš pieaudzis par 4,3%, tai skaitā izdevumi mājoklim - par 1%, bet izdevumi pārtikai palielinājušies par 4% un transportam - par 6%. Privātā galapatēriņa pieaugums pozitīvi ietekmēja kopējo IKP izaugsmes tempu 2,6 procentpunktu apmērā.
Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai samazinājās par 10,3%. To ietekmēja nefinanšu investīciju samazināšanās valsts pārvaldē un aizsardzībā; obligātajā sociālajā apdrošināšanā par 12,3%, bet transporta un uzglabāšanas nozarē - par 9,6%, kas attiecīgi veido 25,3% un 18,9% no visām nefinanšu investīcijām.
Apstrādes rūpniecībā nefinanšu investīciju apjoms samazinājās par 9,8% (10,5% no visām nefinanšu investīcijām). Bruto pamatkapitāla veidošana atstāja 2,6 procentpunktu lielu negatīvu ietekmi uz IKP. Par 5,6% palielinājās valdības galapatēriņš, kopējo IKP tempu ietekmējot viena procentpunkta apmērā.
Preču eksports samazinājies par 2,3%, bet pakalpojumu eksports palielinājies par 6,7%. Savukārt preču importa apjomi samazinājušies par 2,7%, bet pakalpojumu importa apjomi - par 4,7%. Importa samazinājums atstāja pozitīvu ietekmi uz IKP 1,8 procentpunktu apmērā.
Salīdzinājumā ar ātro vērtējumu IKP kāpums pagājušā gada pēdējā ceturksnī koriģēts nedaudz uz augšu. Ātrais novērtējums rādīja, ka 2013.gada 4.ceturksnī IKP apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2012.gada ceturto ceturksni, palielinājies par 3,5%.
2012.gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme bija 5,6%.