Valsts prezidents Andris Bērziņš ir atradis izeju, kā izsprukt no ziņu atklāšanas par savu veselības stāvokli, veikli izmantojot Latvijas normatīvo aktu īpatnību.
Tā kā valsts prezidents atšķirībā no valsts prezidenta kancelejas neskaitās iestāde, viņam ir tiesības neatbildēt uz viņam uzdotiem jautājumiem, tos pāradresējot kancelejai, savukārt kancelejai ir iespēja paziņot, ka tā nedrīkstot atklāt sensitīvus datus par prezidentu, ziņo portāls Pietiek.
Kā liecina saņemtais prezidenta kancelejas skaidrojums, Bērziņš uz viņam nosūtīto pieprasījumu atbildēt nav vēlējies un tā vietā nodevis šo pieprasījumu kancelejai, kas savukārt konstatējusi – uz šādiem jautājumiem tā vienreiz jau «atbildējusi», turklāt tās «kompetencē neietilpst valsts prezidenta veselības pārbaude un ar to saistītā personas datu apstrāde».
Kā zināms, pēc pēdējām Bērziņa publiskās uzstāšanās reizēm daļā sabiedrības tika apspriests jautājums – vai gadījumā nebūtu vajadzīgs izvērtēt Valsts prezidenta veselības stāvokli un fiziskās un garīgās spējas pildīt valsts galvas amata pienākumus.
Likuma Par valsts noslēpumu 5. pantā ir precīzi uzskatītas ziņas, kurām aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību. Līdz ar datiem par stihiskām nelaimēm, vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā arīdemogrāfisko situāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību likums aizliedz ierobežot pieejamību arī ziņām «par valsts vadītāju veselības stāvokli».
Ņemot to vērā, portāls 18. decembrī vērsās Valsts prezidenta kancelejā ar pieprasījumu pēc informācijas par to, kādas tieši veselības stāvokļa pārbaudes pēdējos divos gados un kādās medicīniskajās iestādēs ir izgājis Valsts prezidents Bērziņš, kādi tieši parametri pārbaudīti katrā no tām un kādi tieši bijuši katra parametra pārbaudes rezultāti.
Tā kā publiski pēdējā laikā īpaši bieži ir pieminēts prezidenta cienījamais vecums un tā iespējamā ietekme uz viņa spējām pildīt valsts vadītāja pienākumus, portāls tāpat pieprasīja arī ziņas – ja šo pārbaužu vidū nav bijis psihologa, psihoterapeita, psihiatra vai gerontologa pārbaužu, kāpēc Valsts prezidents nav uzskatījis par nepieciešamu pārbaudīties pie šiem speciālistiem.
No prezidenta preses pārstāves Līgas Krapānes reakcijas uz šiem jautājumiem sākotnēji izrietēja – Bērziņš nedomājot, ka viņam būtu saistoši šie likuma nosacījumi. Arī uz aizrādījumu uz to, ka šāda reakcija norāda uz Valsts prezidenta un viņa kancelejas vēlēšanos slēpt informāciju, kuras statuss īpaši minēts Valsts noslēpuma likumā, Krapānes reakcija nemainījās.
Savukārt oficiālais valsts prezidenta kancelejas skaidrojums, atbildot uz informācijas pieprasījumu, bija – «ņemot vērā sabiedrības tiesības būt informētai par tai nozīmīgiem jautājumiem, kas saistīti ar valsts pārvaldi un vispārējo drošību un, ievērojot likumā Par valsts noslēpumu 5.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto aizliegumu piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par valsts vadītāju veselības stāvokli», Valsts prezidenta kanceleja uzskatot, ka sabiedrībai nav tiesību zināt, kāds ir pašreizējā valsts prezidenta veselības stāvoklis.
Līdzīgu pieprasījumu portāls bija nosūtījis arī pašam Bērziņam, taču nu kļuvis skaidrs, ka prezidents, nevēloties sniegt šādas ziņas, atradis izeju, kā izsprukt no šādas nepieciešamības.