Nordea: Latvija no neglītā pīlēna pārtop par gulbi

foto: bnn.lv
foto: bnn.lv

Aizvadītā gada pasaules ekonomikas tendences pārvērta ierasto kārtību pretējā virzienā – Austrumi kļuva par Rietumiem, bet Rietumi – par Austrumiem, norāda ekonomisti.

Pēdējo piecu gadu laikā lielākos draudus Latvijas tautsaimniecībai sagādāja Rietumi – gan Eiropas valstu parādu krīze, gan šķietami nebeidzamās ASV budžeta krīzes, kas sakrita arī ar vājiem ekonomikas rādītājiem. Savukārt Austrumos ekonomika uzrādīja pozitīvus rezultātus – kamēr pieaugošās naftas cenas un lētie kredītresursi sekmēja Krievijas ekonomiku, Ķīna kļuva par lielāko pasaules ekonomikas dzinējspēku, turklāt ar lielu atrāvienu, secināts jaunākajā Nordea bankas ekonomikas apskatā.

«Latvijas ekonomika pēdējo piecu gadu laikā ir transformējusies no neglītā pīlēna par skaistu gulbi, ko pierāda aizvadītā gada iekšzemes kopprodukts, kas faktiskajās cenās bija 23,3 miljardi eiro un pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Nordea bankas prognozes liecina, ka arī šogad Latvija ar 5% IKP pieaugumu būs starp līderiem Eiropas Savienībā,» vērtē Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Latvijā Gints Belēvičs.

Rietumu «atdzimšana» un pašreizējā Austrumu lejupslīde Latvijas tautsaimniecībai sniegs ne tikai jaunas iespējas, bet arī radīs zināmus sarežģījumus, tomēr kopējā ekonomikas attīstības tendence ir Latvijai labvēlīga. «Ja patēriņa pieaugums Eiropā palielinās pieprasījumu pēc Latvijas eksportprecēm, tas ļaus kompensēt pieprasījuma samazināšanos Austrumu tirdzniecības partnervalstīs un jo īpaši Krievijā, kas ir būtisks Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Latvijā par galveno izaugsmes virzītāju joprojām būs privātais patēriņš,» secina Belēvičs.

«Līdz ar Ziemeļvalstu un eirozonas valstu ekonomikas prognožu uzlabošanos, paredzams, ka palielināsies arī šo valstu tiešo ieguldījumu plūsmas. Tostarp Latvija varētu būt starp pievilcīgākajām valstīm to investoru skatījumā, kuri meklē iespējas ārvalstīs. Ja Latvijai izdosies izmantot šo iespēju, varētu sākties jauns noturīgas ekonomiskās izaugsmes posms,» prognozē bankas eksperts.

«Amerikas Savienotajās Valstīs šobrīd vērojama iespaidīga ekonomiskā attīstība un redzams, ka ASV ir gatava kļūt par pasaules ekonomiskās izaugsmes galveno dzinējspēku. Vienlaikus Eiropa atgūstas pēc lejupslīdes, un pienesumu kopējai ekonomikas izaugsmei dod ne tikai Ziemeļu valstis, bet arī Eiropas Dienvidu valstis. No otras puses, jaunietekmes valstis cīnās ar jaunās realitātes izaicinošo «trijotni» – ekonomiskās izaugsmes un procentu likmju palielināšanos, kā arī valūtu vērtības krišanos,» komentē Nordea bankas Lietuvā galvenais ekonomists Žigimantas Mauricas.

Amerikas Savienoto Valstu ekonomika uzņem apgriezienus un prognozes liecina, ka izaugsme 2014. un 2015. gadā nebūs mazāka par 3%. «Daudzi rādītāji ļauj secināt, ka ASV ekonomika ir gatava noturīgai izaugsmei – uzņēmumu rentabilitāte ir tuvu augstākajiem rādītājiem, patērētāju uzticēšanās ir augsta, inflācija ir zema, bezdarbnieku skaits samazinās, mājokļu tirgus atveseļojas gan cenu izteiksmē, gan no apgrozījuma viedokļa, banku kapitalizācijas līmenis ir labs un to likviditāte ir augsta un kredītnosacījumi uzlabojas. Turklāt prognozes rāda, ka federālā budžeta deficīts 2014. gadā samazināsies līdz 2,8% no IKP un 2015. gadā vēl līdz 2,2%. Paredzams, ka šī situācija nostabilizēs finanšu sistēmu un izbeigs šķietami nebeidzamās budžeta un parādu griestu krīzes. Tādējādi pastāv iespēja, ka Federālo rezervju sistēma turpinās samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus un līdz 2014. gada beigām izbeigs tos pavisam. Tomēr paredzams, ka procentu likmes saglabāsies ļoti zemā līmenī vēl līdz 2015. gada sākumam,» prognozē Nordea bankas Lietuvā galvenais ekonomists.

«Arī Eiropa šobrīd atbrīvojas no ciešajiem krīzes žņaugiem un izaugsme vērojama ne tikai Eiropas ziemeļu valstīs, bet arī Dienvidos. Attiecīgi šķiet, ka Ziemeļu un Dienvidu valstu ilgstoši atšķirīgā virzība beidzas, kas sekmēs arī Eiropas vienotību un spēku. Arī Eiropas banku nozarē ir gaidāma lielāka vienotība un stabilitāte pēc tam, kad 2014. gada beigās tiks pabeigta aktīvu kvalitātes pārskatīšana, turklāt jāatzīmē, ka aizņemšanās izmaksu atšķirības starp Eiropas ziemeļu un dienvidu valstīm sāk samazināties jau tagad. Augstākiem klientu un uzņēmumu uzticēšanās rādītājiem vajadzētu sekmēt Eiropas izaugsmi 2014. un 2015.gadā, tomēr ātru izaugsmi kavēs daudzi krīzes apstākļi. Labākie rezultāti ir gaidāmi Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Vācijā, bet Francijā un Itālijā turpināsies nenoteiktība,» teic Mauricas.

Savukārt jaunietekmes tirgus nopietni skāra Federālo rezervju sistēmas lēmums uzsākt ekonomikas stimulēšanas pasākumu pakāpenisku samazināšanu. «Tomēr dažas valstis krīze bija skārusi vairāk. Valstīm, kurām izdevās īstenot nepieciešamās strukturālās reformas un kuras veica vērienīgus ieguldījumus savas ekonomikas modernizācijā (piemēram, Ķīna, dienvidaustrumu Āzijas valstis), to izdevās pārvarēt ātrāk nekā valstīm, kuras paļāvās uz izejvielu eksportu (piemēram, Krievija, Brazīlija) vai lētiem kredītresursiem (piemēram, Turcija, Indija). Latvijas nozīmīgākajā eksporta partnervalstī Krievijā šī jaunietekmes valstu krīze izpaudās kā kapitāla aizplūšana, rubļa vērtības pazemināšanās, investīciju pieauguma stagnācija un procentu likmju pieaugums. Saspīlējums Ukrainā un valūtas vērtības krišanās Kazahstānā pasliktina jau tā nestabilo stāvokli visā Neatkarīgo NVS reģionā, kas ir lielākais drauds Latvijas ekonomikai tuvākajos gados,» tā Mauricas.


Написать комментарий