Ukraiņi un baltkrievi ir brāļu tautas, bet Ukrainā notiekošais satrauc Baltkrievijas vadību un iedzīvotājus, norādījis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš arī pajokojis, ka Ukrainu vajadzētu uzticēt viņam, tad valstī drīz atkal būtu kārtība, ziņo aģentūra UNIAN.
Par to Lukašenko trešdien runājis Baltkrievijas Drošības padomes sēdē, kur izvērtēti valsts bruņoto spēku kaujas gatavības pārbaudes pirmā posma rezultāti.
"Ziniet, man pēdējā laikā arvien biežāk jau nievājoši jautā: lūk, jūs kā cilvēks, kuram saknes ir dzītas starp Čerņigovu un Kijevu, kas jādara Ukrainā, lai pārvarētu šo krīzi? Es jokojot atbildu: jūs nesaspringstiet, vienkārši ir jāstrādā, bet ja jūs nezināt, kas jādara, uzticiet to valsti mums un līdz gada beigām mēs nodrošināsim tur gan stabilitāti, gan tautas vienotību, gan valsts integritāti. To es tā, kā joku atbildu," Lukašenko citē Baltkrievijas ziņu aģentūra "Belta".
Lukašenko piebilda, ka "vienkārši ir jāstrādā" un jārūpējas par savas tautas labklājību, un mazāk "jāskraida pa ārzemēm". Baltkrievija ir gatava pateikt un palīdzēt, "kā tas ir jādara", skaidroja Lukašenko.
Vēstīts, ka Ukraina ir nonākusi lielās politiskās un ekonomiskās grūtībās. Pēc mēnešiem ilgiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča valdību, kas beidzās ar asiņainām sadursmēm februārī, prezidents ir aizbēdzis no valsts.
Militāra spriedze izveidojusies Krimā, kura kopš februāra beigām faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības bez atpazīšanās zīmēm, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku.
Savukārt 6. martā Krimas parlaments nobalsoja par pussalas pievienošanos Krievijai. Referendums par šo jautājumu notiks 16. martā. Kijeva referendumu uzskata par nelikumīgu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.