Eiropas Padomei pirmdien, 17. martā jāizskata jautājums par sankciju ieviešanu pret Krieviju. Vācijai, kurā 300 tūkst. darbavietas ir atkarīgas no Maskavas, tā nav laba perspektīva, raksta Il Manifesto.
Līdz šim brīdim Vācija bija piesardzīga attiecībās ar Krieviju un mēģināja uzturēt dialogu, cerot, ka visu var atrisināt pie pārrunu galda, apsverot visu pušu argumentus. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Steinmeijers un kanclere Angela Merkele ir pārliecināti, ka Ukrainai bija jāmaina kurss, bet tāpat arī domā, ka atrast jaunu līdzsvaru un nerēķināties ar Krieviju un tās interesēm nav iespējams, – ziņo dp.ru.
Šāds secinājums atradās Eiropas Padomes aizvadītās ceturtdienas slēdzienā. No vienas puses, tika nolemts sniegt finanšu un politisko atbalstu jaunajai Kijevas valdībai, izsniedzot kredītu 11 milj. eiro apmērā, atkal atgriežoties pie vienošanās parakstīšanas par brīvās tirdzniecības zonu, kuru Viktors Janukovičs neparakstīja novembrī.
No otras puses, bija apstiprināti tādi pasākumi pret Krieviju kā pārrunu par vīzu režīma liberalizēšanu un stratēģiskās partnerības atjaunošanu apturēšana, kuras tika uzsāktas 1997. gadā. Turklāt no ES puses tika pasludināts G8 samita boikots Sočos. Kopumā nekādu īstu sankciju nebija, bet bija tikai draudi.
Visi cietiis no sankcijam ,arii Latvija,un taas tranziits, kas ir liela dala no eksporta.Bet taa ir realitaate ar ko ir jaareekinaas.