Sekojot notikumiem Ukrainā, Latvijas bruņotie spēki strādā ikdienas režīmā, tomēr veic pastiprinātu valsts robežu novērošanu un situācijas analīzi, aģentūrai LETA pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Līdztekus notiek Baltijas valstu aizsardzības un ārlietu nozaru amatpersonu savstarpēja informācijas apmaiņa un darbības koordinācija. Konsultācijas un informācijas apmaiņa notiek arī triju valstu bruņoto spēku līmenī. Šajās dienās Graubem ir notikušas arī vairākkārtējas telefonsarunas ar ASV bruņoto spēku komandieri, un situāciju analizē gan Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas armija.
"Ļoti rūpīgi situāciju analizē arī NATO, un šī informācija ir pieejama visām dalībvalstīm, arī Latvijai. Pēdējo dienu notikumu gaisotnē NATO ir pastiprinājusi gaisa telpas kontroli Baltijas valstu gaisa telpā. Kaujas dežūru pašreiz līdzšinējo lidmašīnu vietā veic jau desmit patruļas lidmašīnas. Tas tikai apliecina alianses nopietno pieeju drošības jautājumiem," uzsvēra Graube.
Graubi uztrauc tas, ka konflikti tuvojas ES un NATO, tostarp Latvijas robežām. Arī Krievijā notikušās militārās mācības "Zapad" un pēkšņās kaujas gatavības pārbaudes pavisam tuvā pierobežā liek skatīties uz valsts drošības jautājumiem citādi. Tie kalpo par smagu atgādinājumu tam, ka valsts interesēs ir nodrošināt savu drošību, stiprināt savus bruņotos spēkus, kā arī pildīt solījumus un saistības pret citām NATO dalībvalstīm, norādīja NBS komandieris.
"Pēdējo nedēļu notikumu kontekstā vēlreiz varam pārliecināties, cik mūsu lēmums par pievienošanos aliansei bija pareizs un tālredzīgs. Mūsu drošības garants ir Ziemeļatlantijas līguma 5.pants. Taču ir jāizprot, ka NATO kā alianse ir tik stipra, cik stipra ir katra dalībvalsts individuāli. Latvijas apņemšanās ieguldīt 2% no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzībā ir svarīga ne tikai alianses, bet vispirms arī savas valsts drošībai," uzsvēra Graube.