Vācijas kanclere Angela Merkele saņēma stingru savas pozīcijas par situāciju Ukrainā kritiku tur, kur vismazāk to gaidīja – Bundestāgā.
Uzstājoties Vācijas parlamentā, Merkele paziņoja, ka Krima nav Kosova, un tur iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības nevar piemērot, ar zināmu nepatiku pieskārās iespējamām sankcijām pret Krieviju, kuras Eiropa ir it kā gatava pielietot. Šajā brīdī viņa acīmredzot domāja par Vācijas preču eksportu uz Krieviju, kurš pārsniedz 30 miljardus eiro gadā vai par 300 tūkst. darbavietām, kuras nodrošina Krievija. Kancleres runai pat aplaudēja, bet tribīnē kāpa Gregors Gizi, kurš pārstāv „Kreiso partiju”.
Gizi sāka runu ar Merkeles pozīcijas par referendumu Krimā kritiku, kuru viņa nosauca par nekonstitucionālu. Deputāts paziņoja: „Mani pārsteidz, ka jūs, Merkeles kundze, sakāt, ka šāds referendums ir pretrunā ar konstitūciju. Jūs noskaidrojiet, kad tā darbojas, bet kad nedarbojas.
Prezidenta atstādināšanas laikā tā nedarbojās, bet referendumā Krimā tā atkal stājas spēkā. Tieciet skaidrībā, vai jūs atbalstām konstitūciju kopumā vai tikai atsevišķas tās daļas”, – ziņo rushor.com.
Tomēr tas nebija galvenais kancleres pozīcijas kritikas punkts, jo galveno triecienu guva Ukrainas fašistu atbalsts. Gizi turpināja: „Merkeles kundze! Valdības priekšsēdētāja vietnieks, aizsardzības ministrs, lauksaimniecības ministrs, vides aizsardzības ministrs, ģenerālprokurors – visi fašisti. Drošības padomes vadītājs bija fašistu partijas „Brīvība” dibinātājs. Fašisti ieņēma svarīgus posteņus valdībā un ir pārsvarā spēku blokā. Fašisti nekad labprātīgi nav atdevuši varu, ja viņiem izdevās sagrābt vismaz tās daļu. Un Vācijai bija tas jānorāda, balstoties uz savu vēsturi”.