Arī Japāna noteiks sankcijas pret Krieviju, tā reaģējot uz tās īstenotajām darbībām Krimā.
Japānas ārlietu ministrs paziņojis, ka Japāna aptur konsultācijas par vīzu režīma atvieglošanu ar Krieviju. Tāpat tiekot iesaldētas sarunas par trīs līgumu noslēgšanu investīciju, kosmosa apguves un bīstamas karadarbības novēršanas jomās, vēsta "Itar - Tass".
Krievijai ir jāciena Ukrainas teritoriālā vienotība, uzver Japāna.
"Delfi" jau ziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, rīkojumu par sankcijām izdevušas arī ASV, vēsta aģentūra AP.
Sankcijas pret Krievijas amatpersonām Krimas referenduma dēļ pirmdien apstiprinājušas arī ASV. Prezidenta Baraka Obamas pirmdien izdotajā rīkojumā uzskaitītas septiņas Krievijas amatpersonas.
ASV sankcijas ir vērstas pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgu Vladislavu Surkovu, Putina padomnieku Sergeju Glazjevu, Valsts domes deputātu Leonīdu Slucki, parlamenta augšpalātas locekli Andreju Klišasu, augšpalātas priekšsēdētāju Valentīnu Matvijenko, premjera vietnieku Dmitriju Rogozinu, Valsts domes deputāti Jeļenu Muzuļinu, informē AP.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienība (ES), sodot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā, varētu noteikt sankcijas Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu, parlamenta augšpalātas spīkerei Valentīnai Matvijenko, kā arī vairākām citām valdības amatpersonām, prezidenta Vladimira Putina darījumu partneriem un oligarhiem, atsaucoties uz informācijas avotu Briselē, vēsta Ukrainas Militāri politisko pētījumu centa direktors Dmitro Timčuks.
Jau vēstīts, ka Ukrainā ietilpstošajā Krimas Autonomajā Republikā 16. martā notika referendums par pussalas pievienošanos Krievijai. Vēlmi saistīt savu nākotni ar kaimiņvalsti izteikuši 97% balsotāju.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Vēstīts, ka Krima kopš 28. februāra faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.