Iespējamās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju var mazināt Latvijas ekonomikas izaugsmi un līdz gada izskaņai Latvija var nepiedzīvot tik strauju kāpumu kā bija cerēts vēl pirms neilga laika, norāda ekonomists Pēteris Strautiņš.
Viņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma uzsver, ka pašreizējā apmērā sankcijas, kuras ir vērstas tikai pret konkrētām Krievijas un Krimas amatpersonām, nevar Latvijas ekonomiku ietekmēt negatīvi.
«Tomēr pastāv varbūtība, ka nākotnē sankcijas eskalēsies. Krima Ukrainas klēpī neatgriezīsies un Rietumi to arī neakceptēs, jo tas būtu pārāk nopietns precedents,» saka Strautiņš.
Paredzams, ka arī Krievijas valūtas vērtība un Krievijas iedzīvotāju pirktspēja stingrāku sankciju gadījumā, saruks. Tad viņi varēs pirkt mazāk Latvijas preču. Tiesa, ja Latvijas uzņēmējiem izdosies atrast citus eksporta tirgus, tad Latvijas ekonomika no problēmām Krievijā cietīs mazāk.
Strautiņš atzīst, ka gada sākumā bija lielāka cerība par to, ka šis gads ekonomiski varētu būt labāks nekā iepriekšējais. To sekmēja ekonomiskās situācijas uzlabošanās Eiropā, ASV un arī Latvijā. Šobrīd šī pārliecība ir sarukusi.
«Latvija un Lietuva ir [ES] valstis, kuras [sankciju] ietekme varētu skart visvairāk,» teic Strautiņš. Viņš norāda, ka ir nozares, kuras nebūs iespējams pārorientēt, piemēram, tranzīta pakalpojumi. Piena un zivju produktu eksportētāji jau tagad sūdzas, ka rubļa vērtības krituma dēļ ir spiesti mazināt ražošanas apjomus.
Tomēr iespējamās sankcijas varētu nopietni kaitēt arī Krievijai. Piemēram, naftas produktus var nopirkt daudzās pasaules valstīs un tos ir iespējams pārvadāt. Savukārt attiecībā uz otru Krievijas eksporta izejvielu – gāzi, Strautiņš pauž, ka Eiropas valstis šīs krīzes iespaidā vairāk uzmanības pievērsīs sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai.
«Eiropas valstis būvēs sašķidrinātās gāzes termināļus. Domāju, ka arī ASV piedalīsies. Pat, ja nebūs nekādu [ekonomisku] sankciju, Gazprom zaudēs daļu no Eiropas tirgus,» tā Strautiņš. Samazinoties naftas cenai un gāzes eksportam uz Eiropu, «Krievija būs nabadzīgāka valsts, nekā tā varētu būt bez šī ārpolitikas izgājiena, ja tā to varētu saukt,» piebilst ekonomists.
BNN jau vēstīja, ka pēc tam, kad Krimas amatpersonas oficiāli lūgušas Ukrainai piederošo pussalu pievienot Krievijai, Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojušies par sankciju noteikšanu 21 Krievijas un Ukrainas amatpersonai. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis ieviesušas sankcijas pret 11 Ukrainas un Krievijas amatpersonām un politiķiem.
17.martā ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) izdevis rīkojumu saistībā ar Krievijas agresiju Krimā papildus pasākumiem pret bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču noteikt sankcijas – līdzekļu «iesaldēšanu» un ceļošanas ierobežojumus – 11 amatpersonām.
Starp tām ir divi Krievijas prezidenta padomnieki, Krievijas premjerministra vietnieks Dmitrijs Rogozins, Krievijas domes deputāti un Krimas pašpasludinātais premjerministrs Sergejs Aksjonovs, ziņo Reuters.
Savukārt ES ārlietu ministri Briselē vienojušies par ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanu 21 vārdos nenosauktai Ukrainas un Krievijas amatpersonai, kuras iesaistītas Krimas referenduma rīkošanā.