2011.gada maijā, kā deputāts piedaloties Daugavpils pilsētas domes sēdē, Pēteris Dzalbe ieteica Domes vadībai pievērst uzmanību tam, kas būtu darāms ar metānu, kurš uzkrāsies Demenē esošās izgāztuves rekultivācijas rezultātā, jo tā dedzināšana nebūtu labākais risinājums.
Šogad Demenes izgāztuves vides monitorings pašvaldībai izmaksās 39 251,50 eiro, to veiks Rīgas SIA "GEO CONSULTANTS", kura konkursā par vides monitoringa veikšanu uzvarējusi jau ceturto gadu pēc kārtas.
Portāls Gorod.lv griezās pie Pētera Dzalbes – nu jau Daugavpils vicemēra – ar jautājumu, cik ilgi tiks veikts vides monitorings un vai izgāztuvē veidojošies sairšanas produkti varētu tikt izmantoti efektīvāk.
Pēteris Dzalbe paskaidroja, ka līdzekļi monitoringa veikšanai tiek novirzīti no dabas resursu nodokļa, kuru pašvaldība saņem kā valsts mērķdotāciju. Minētie darbi jāveic vismaz 10 gadu laikā pēc rekultivācijas veikšanas, t..i, pēc projekta noslēguma.
Atbildi uz jautājumu, kā izgāztuvē uzkrātā gāze varētu tikt efektīvi izmantota, mēs nesaņēmām.
Savukārt Daugavpils pilsētas domes iestādes „Komunālās saimniecības pārvalde” vides inženieris Kaspars Laizāns paziņoja, ka viņam neesot informācijas par to, ka kāds būtu izrādījis interesi par rekultivētās izgāztuves resursu izmantošanu.
Atgādināsim, ka Demenes izgāztuves rekultivācija tika veikta ES projekta ietvaros, kas noslēdzās 2011.gadā un kura realizācija izmaksāja 1,7 miljonus latu, no kuriem 85% bija ES līdzfinansējums.
Jāatzīmē, ka piemēram, Lietuvā 2010.gadā netālu no Viļņas esošajā slēgtajā izgāztuvē tika atvērta pirmā šajā valstī elektrostacija, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto izgāztuvju gāzi.