Eiropas Komisija apstiprina savu priekšlikumu par Ukrainas uzņemšanu ES sastāvā, turklāt visām ES dalībvalstīm jāpauž vienbalsīga pozīcija, ziņo Deutsche Welle.
„Ja mēs nopietni vēlamies mainīt to Austrumeiropas daļu, kuru skāra pašreizējie notikumi, mums jāizmanto stiprākais politikas instruments, kurš ir ES rīcībā – paplašināšanos. Tai ir bezprecedenta efektīvs stabilizējošs spēks”, – paziņoja ES paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas komisārs Štefans Filē intervijā Vācijas laikrakstam die Welt.
Lai Ukraina pievienotos Eiropas Savienībai, tai ir jāsaņem visu 28 dalībvalstu piekrišana, bet vairākums Vācijas un Francijas pilsoņu pēc pēdējo socioloģisko aptauju datiem ir pret šādu lēmumu, – ziņo top.rbc.ru.
Krīze Ukrainā sākās pēc tam, kad Viktors Janukovičs apturēja Asociācijas ar ES vienošanās parakstīšanu. Valsts pilsoņi uztvēra šo soli kā pagriezienu uz Krievijas un Muitas savienības pusi un pauda savu neapmierinātību ar protesta akciju palīdzību.
Specvienības „Berkuts” skarbās darbības radikalizēja mītiņotājus un Eiromaidans no pastāvošās varas pretinieku miermīlīgas kopas pārauga organizācijā ar „kaujas spārnu” – pašaizsardzību, kura vairākas reizes atsita milicijas uzbrukumus.
Februārī demonstrantu un spēka vienību sadursmes pārauga šaušanā, kā rezultātā gāja bojā teju 100 cilvēki. Pēc tam Janukovičs pameta Ukrainu, bet Krievijas varas iestādes uzsāka Krimas pievienošanas procesu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2014. gada 17. martā pēc notikušā referenduma rezultātiem parakstīja pavēli par Krimas neatkarības atzīšanu. Šodien viņš uzstāsies Federālajā sapulcē, kura būs veltīta Krimas un Sevastopoles pievienošanai Krievijai.