Mūsdienu pasaulē miers, demokrātija un brīvība netiek dāvāta, Starpparlamentu Savienības sesijā, uzrunājot kolēģus no citu valstu likumdevējiem, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
"Brīvība nav par brīvu" - šādi vārdi lasāmi Korejas kara memoriālā Vašingtonā un tie ir aktuāli joprojām, pauda politiķe. "Kijevas Maidana fotogrāfijas uzjundī atmiņas par 1991.gada barikāžu laiku Rīgā. Toreiz, līdzīgi kā šajās dienās Ukrainā, cilvēki veidoja barikādes pie parlamenta, valdības, valsts radio un televīzijas ēkām, lai plecu pie pleca, spītējot nāves briesmām, aizstāvētu savu brīvību," sacīja Āboltiņa.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Āboltiņa arī pauda, ka demokrātija un brīvība nevar pastāvēt izolācijā un tāpēc mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi pret šodienas notikumiem pasaulē.
"Vēl pirms neilga laika Krievijas agresija pret Ukrainu šķita neiedomājama. Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo vienotību un uzskata - pasākumi ar mērķi šķelt Ukrainas sabiedrību un apšaubīt valsts teritoriālo vienotību ir jānosoda visstingrākajā veidā," savā runā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa arī sacīja - fakts, ka Krievija Ukrainā izmanto savus bruņotos spēkus, ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un tieša iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās. Pasaulei nav vajadzīgs jauns karš, tai ir vajadzīga starptautisko tiesību ievērošana, klāstīja Āboltiņa.
"Pirms 25 gadiem latvieši, lietuvieši un igauņi, stāvot cieši plecu pie pleca, sadevās rokās un izveidoja cilvēku ķēdi, kas vijās cauri Baltijas valstu galvaspilsētām. Viņu sirdis vienoja kopīga doma - brīvība. Tāpat baltieši vienojās Dziesmotajā revolūcijā, kura mums ļāva atgūt neatkarību un deva brīvību," uzrunājot klātesošos, teica Āboltiņa. Vienlaikus viņa citēja Mahatma Gandija sacīto: "Brīvības cena nekad nav pārāk augsta. Brīvība ir dzīvības elpa. Un ko gan cilvēks nemaksātu, lai dzīvotu?"
Arī Latvijas pieredze apliecinot - ikvienas miermīlīgas revolūcijas izaicinājums ir veidot uz demokrātiskām vērtībām, cilvēktiesībām un tiesiskumu balstītu valsti, vienlaikus īstenojot labu pārvaldību. "Šie principi ir universāli - tie rada un nodrošina mieru un demokrātiju. Turēšanās pie tiem nozīmē izdošanos," akcentēja Āboltiņa.
Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ikvienam no mums ir pienākums stāstīt saviem bērniem par šādiem vēsturiski nozīmīgiem notikumiem, lai iemācītu, ka tiesības un brīvības, kuras viņi bauda, nav pašsaprotamas. Tieši izglītība ir atslēga ceļā uz panākumiem un zināšanām par vēsturi, kultūru un valsti - balstītu uz stabiliem principiem, kurus tālāk mācīt saviem bērniem.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja divpusējās tikšanās ar Nīderlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Anauhku van Miltenburgu, Armēnijas Nacionālās Asamblejas prezidentu Hoviku Abrahamjanu un Turcijas parlamenta priekšsēdētāju Džemilu Čičeku pārrunāja situāciju Ukrainā, kā arī sadarbību Eiropas Savienības (ES) jautājumos un parlamentārā līmenī.
Vēršot kolēģu uzmanību uz situāciju Ukrainā, Āboltiņa uzsvēra Latvijas nostāju - Ukrainas Augstākā Rada ir leģitīmi ievēlēta publiskās pārvaldes institūcija; tās lēmumi ir leģitīmi un nevar tikt apšaubīti. Latvija aicina starptautisko sabiedrību aktīvi izteikt atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai. Latvija nelokāmi pastāv uz Ukrainas teritoriālo nedalāmību, un jebkuri mēģinājumi šķelt Ukrainas sabiedrību un apšaubīt valsts teritoriālo integritāti visstingrākajā mērā jānosoda, uzsvēra Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja līdz 18.martam kā Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekle darba vizītē uzturas Šveices pilsētā Ženēvā, kur piedalās Starpparlamentu Savienības sesijā. Tāpat Āboltiņa vizītes laikā piedalījās Starpparlamentu Savienības rīkotajā augsta līmeņa sieviešu-parlamentāriešu sanāksmē.
Starpparlamentu savienība ir lielākā un vecākā starpparlamentu organizācija, kas dibināta 1889.gadā un apvieno 168 valstu parlamentus.