ES būtu jāievieš obligāta izcelsmes marķēšanas sistēma attiecībā uz gaļu, kas izmantota kā sastāvdaļa fasētajos pārtikas produktos. To paredz Latvijas nacionālā pozīcija ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomei.
Šo pozīciju atbalsta arī Saeimas Eiropas Lietu komisija.
"Šobrīd, izvēloties pārtikas produktus, kuru sastāvā ir gaļa, patērētājiem nav iespējas uzzināt tās izcelsmi. Taču ir skaidrs, ka informācija par izejvielu izcelsmi patērētājiem ir prioritāte. Izvēloties uzturā lietot, piemēram, Latvijā ražotu desu vai konservus, patērētāji noteikti vēlas zināt, vai tie ražoti no mūsu valstī audzētu dzīvnieku gaļas vai tomēr nē. Gaļas izcelsmes vieta ir būtisks faktors, jo informācija tikai par produkta ražošanas vietu ir nepilnīga - patērētājam nav iespējas uzzināt, vai Latvijā ražota produkta sastāvā ir mūsu valstī vai, piemēram, Ķīnā iegūta gaļa. Tāpēc, norādot gaļas izcelsmi, tiktu vēl vairāk atbalstīta Eiropas līmeņa produktu kvalitāte," norāda komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP).
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju, ierosinājums par nepieciešamību paplašināt prasības par obligāto izcelsmes valsts marķējumu saistīts ar neseno zirga gaļas skandālu ES.
Ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Ābele komisijas sēdē informēja, ka Eiropas Komisija šobrīd diskusijām piedāvā trīs iespējamos scenārijus, proti, pastāvošo brīvprātīgās izcelsmes valsts vai vietas marķēšanas saglabāšanu, obligātu izcelsmes marķēšanas sistēmas ieviešanu vai arī jaunu marķēšanas sistēmu, kuras pamatā ir dalījums ES vai ārpus ES valsts vai arī ES vai konkrēta trešā valsts.
Zemkopības ministrija pagaidām atturas prognozēt, cik lielas papildu izmaksas ražotājiem radītu obligātās marķēšanas ieviešana.