Latvieši dzīvo bailēs, un daļēji tas saistīts ar to, ka viņi nezina, uz ko šaus krievvalodīgie latvieši gadījumā, ja sāksies karš ar Krieviju. Tā sarunā ar žurnālu "Otkritij gorod" sacīja politoloģijas doktore Ilze Ostrovska, raksta portāls freecity.lv
Pēc viņas teiktā, ja cilvēks nezina tās valsts valodu, kurā viņš dzīvo, tad viņš nekad nebūs tās valsts patriots.
"Uz ko šaus krievi, kas dzīvo Latvijā, ja uzstāda jautājumu ļoti skaidri un kaut kādā mērā pat nepatīkami? Vai viņi šaus uz krieviem no Krievija vai ne? Kaut kad, pirms daudziem gadiem, es biju tik nepieklājīga, ka uzdevu šo jautājumu saviem studentiem Latvijas Universitātē, starp kurem bija daudz krievvalodīgo. Un viņi man atbildēja: mūsu paaudze nešaus uz krieviem no Krievijas, bet šaus šeit, uz vietas... Nu, jūs paši saproties, uz ko. Bet nākamā paaudze varbūt arī šaus. Es varbūt pirmā pateicu šo jautājumu skaļi, bet sēž latviešos. Un tieši tāpēc ir latviešu bailes attiecībā uz krievvalodīgajiem latviešiem," teica Ostrovska.
Pēc Ostrovskas viedokļa, trauksmi pastiprina arī Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova paziņojums par iespēju Latvijas nepilsoņiem vienkāršotāk iegūt Krievijas pilsonību.
"Es neesmu interesējusies par pēdējiem datiem, bet kaut kad tika ziņots, ka Latvijā dzīvo 30 – 40 tūkstoši Krievijas pilsoņu. Mazajai Latvijai tas nav mazs skaitlis. Un ja vēstnieks uz to aicina, tad, pēc latviešu sabiedrības viedokļa, viņš tādejādi veido jau nopietnu piekto kolonu Latvijā. Un rodas jautājums: kāpēc cilvēki, ja viņi vēlas pieņemt kādas valsts pilsonību, paliek dzīvot mūsu valstī? Tad jābrauc prom un jādzīvo tajā valstī, kuras pilsonību jūs vēlaties. Tas no latviešu puses šodien skan biežāk nekā agrāk," skaidroja politoloģe.
Iepriekš izskanēja arī informācija par to, ka Krievija ir gatava Latvijas nepilsoņiem piedāvāt Krievijas pilsonību un pensiju bez nepieciešamības dzīvot Krievijā.