Ceturtdien, 20.martā, Daugavpilī, tāpat kā visā pasaulē, iestāsies astronomiskais pavasaris.
Pat neskatoties uz to, ka valstī daudzviet uzsnidzis sniegs, var runāt par pavasara iestāšanos. No šīs dienas katra nākamā diena kļūs garāka par nakti.
Zinātnieki skaidro, ka Saule jeb Saules centrs šķērso debess ekvatoru un pāriet no debess dienvidu uz debess ziemeļu puslodi. Zemes ziemeļu puslodē dienas kļūst arvien garākas, proti, iestājas pavasaris, bet Zemes dienvidu puslodē dienas kļūst arvien īsākas un iestājas rudens.
Līdzīga situācija atkārtosies pēc pusgada – 22.septembrī, kad gaidāmi rudens saulgrieži, un diena un nakts būs vienādi garas.
Daudzām tautām astronomiskā pavasara sākums ir lieli svētki. Piemēram, 21.martā vairākas Eirāzijas tautas svin Navruzu – kārtējo Jauno gadu. Navruza svinību pirmsākumi ir meklējami senajā Persijā, un tie iesākumā bija zemkopju svētki.
Japānā pavasara saulgriežus svin nedēļas laikā, apmeklējot savu senču apbedīšanas vietas, bet dārzos sāk ziedēt sakura.
Latvijā līdz ziedēšanai vēl tālu, tomēr sinoptiķi sola, ka jau rīt, 21.martā, Daugavpilī gaiss iesils līdz +15 grādiem un starp mākoņiem uzspīdēs saule. Tiesa, brīvdienās saglabāsies apmācies laiks, prognozē īslaicīgu lietu.