«Pašreizējā situācija Ukrainā ir ģeopolitisks, objektīvs process, kurā aizvien vairāk, protams, piedalīsies Krievija. Taču krievi šo jautājumu «spēlē» ar saviem reālajiem kaimiņiem, atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur līdz kaimiņiem ir desmit stundu lidojums,» savus uzskatus par krīzi Ukrainā pauž noziegumos apsūdzētais politiķis Aivars Lembergs.
«Ja skatās uz pasaules kartes izmaiņām no 1989.gada, 25 gadu jeb vienas paaudzes laikā, redzam, kādas izmaiņas notikušas uz pasaules politiskās kartes. Vispirms jau Eiropā. Tur, kur notiek revolūcija, lielākas valstis parasti sadalās. Tā tas noticis ar Austroungārijas impēriju, carisko, Romas impēriju, britu impēriju. Neviena impērija nav bijusi mūžīga,» Ventas Balsij norāda Lembergs.
Pēc viņa sacītā, «ģeopolitiskā cīņa notiek nemitīgi. Ukraina pati radīja iekšpolitiski situāciju, ka ar spēku tika gāzta likumīgā, ievēlētā vara, ar spēku tika sagrābta vara, radot lielas jukas un revolūciju. Ja ir, kam dalīties, tas dalās. Šobrīd tie, kas sagrābuši varu, pamatā ir nacionālradikāļi un tas būtiski pastiprinās divkopienu valsts veidošanos Ukrainā jau bez Krimas. Kad tas notiks, ir grūti pateikt, tas var būt tuvāko mēnešu, bet arī gadu desmitu jautājums. Ja šī divkopienu valsts turpinās nostiprināties un sadalīties informatīvajā, valodas, attiecību un attieksmes telpā, agri vai vēlu tā sadalīsies, par ko nav ne mazāko šaubu. Savukārt, ja tā ies brīvprātīgu integrācijas un sadarbības ceļu, tas var nenotikt nekad.»
Atšķirībā, piemēram, no eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, kas veltījusi skarbus vārdus Rietumiem par gļēvo noskatīšanos un neiejaukšanos Ukrainas konfliktā, Lembergs uzskata, ka Latvija pārāk daudz jaucas iekšā šajā jautājumā. «Lielie tagad karo – jo tālāk mēs no viņu kājām esam, jo mazāka iespēja, ka mūs samīs. Piemērs ir Zviedrija, Somija. Mēs esam izvēlējušies nepareizu gājienu. Ja tu nostājies vienā pusē, tas nozīmē, ka otra puse ir pret tevi. Ja esi neitrāls, vari panākt, ka ar tevi kopā ir visi, bet pret tevi nav neviens. Mēs esam izvēlējušies būt vienā pusē pret citiem, kas nav izdevīgi mazai valstij,» domā politiķis.
BNN jau vēstīja, ka Vīķe-Freiberga, komentējot starptautisko organizāciju minstināšanos ar stingras nostājas izteikšanu un nenoteiktību saistībā ar Krievijas militārās intervences draudiem Ukrainā, izteikusies: «Man ir tiešām pretīgi skatīties šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules.»
«Vispirms tā ir nepamatota agresija pret neatkarīgu, suverēnu valsti, kurai tajā brīdī, kad sabruka Padomju Savienība, gan Krievijas Federācija, gan Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis apsolīja aizsargāt tās teritoriālo integritāti. Tāpēc Ukraina toreiz visus savus kodolieročus nodeva Krievijai un no tiem atsacījās,» Latvijas Televīzijas raidījumam de facto norādījusi eksprezidente.
Vīķe-Freiberga sacījusi, ka Krievija acīm redzami izmanto gan Gruzijas, Abhāzijas un Dienvidosetijas konfliktu scenāriju, gan Staļina 1940.gada taktiku.
«Ja es teicu, ka baidos, ka notiks tas scenārijs Krimā, tad šodien man jāsaka, ka tāpat es baidos vēl vairāk par to, kas nākamajās dienās var notikt Harkovā un Dombasa reģionā,» uzsvēra Vīķe-Freiberga. Viņa skaidro, ka Ukrainas aizstāvēšanās pret Krievijas militāro intervenci var izraisīt Gruzijas scenārija atkārtošanos, proti, tikko Ukraina sāks aizstāvēties, Krievija ieņems vēl lielāku teritoriju.
Jāpiebilst, ka protestējot pret Krievijas parlamenta 1.marta lēmumu atļaut Krievijai ievest savu karaspēku Ukrainas teritorijā, 2.martā Rīgā, pie Krievijas vēstniecības, bija sapulcējies vairāk nekā pustūkstotis dažādu vecumu un tautību cilvēku.
Protestētāji izkliedza saukļus, paužot atbalstu brīvai Ukrainai un nosodījumu Krievijai, kā arī turēja rokās dažādus plakātus, kas vēsta: «Nē Krievijas agresijai Ukrainā», «Par demokrātiju», «Rokas nost no Ukrainas!», «Nē karam!» u.c. Starp plakātiem, uz kuriem lasāmi diezgan vispārīgi aicinājumi, atrodami arī daži konkrētāki, Krievijas varai nedraudzīgāki vēstījumi, piemēram, «Putins = fašists», «Man kauns par Krievijas okupantiem» un «Krievija lielākais agresors Eiropā». Plakāti bija latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.
Kā zināms, Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi, teikts valsts augstāko amatpersonu kopīgā paziņojumā.
Tāpat ziņots, ka pēc tam, kad Krimas amatpersonas oficiāli lūgušas Ukrainai piederošo pussalu pievienot Krievijai, Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojušies par sankciju noteikšanu 21 Krievijas un Ukrainas amatpersonai. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis ieviesušas sankcijas pret 11 Ukrainas un Krievijas amatpersonām un politiķiem.
tad jau labi, ka Lembergs ir KLUSS