Sankciju dēļ pret Krieviju Latvijas IKP ļaunākajā gadījumā kristu par 10%

foto: bnn.lv
foto: bnn.lv

Krievijas uzņēmējiem Latvijā ir intereses enerģētikas, banku, rūpniecības un nekustamo īpašumu sektoros. Krievijas tiešās investīcijas Latvijā sasniedz 580 miljonus eiro, bet krievu nauda uz šejieni nonāk arī pa apkārtceļiem.

Latvijā «nauda strādā» arī vairākiem Krievu oligarhiem, kas jau iekļuvuši vai arī bijuši tuvu Rietumvalstu individuālo sankciju listēm, bet tajās vēl nav parādījušies, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Daudzi ārvalstu politiķi un analītiķi tieši oligarhu naudas apdraudēšanu nosaukuši par iedarbīgāko veidu, kā likt Krievijai sadzirdēt Rietumus. Bez tiem, kas jau saņēmuši savu sankciju devu, britu laikraksts The Guardian iespējamo ASV mērķu listē pieminēja arī vienu no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem Viktoru Vekselbergu. Vekselberga grupas uzņēmums Mežaparkā ceļ 50 miljonus eiro vērto jauno Valsts ieņēmumu dienesta māju.

Izskanējis arī miljardiera Vladimira Jevtušenkova vārds. Jevtušenkova finanšu korporācija Sistema izrādījusi interesi par Lattlecom valsts daļu iegādi.

Kremlim lojālo biznesmeņu lokā minēts arī Severstaļ īpašnieks Aleksejs Mordašovs, kura kontrolētā kompānija Power Machines pēdējā pusgada laikā ieguvusi teju 80 miljonus vērtus Latvenergo pasūtījumus. Tai uzticēti Ķeguma un Pļaviņu hidroelektrostaciju rekonstrukcijas darbi. Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis skaidro, ka Power Machines piedāvājums bija saimnieciski izdevīgākais, turklāt ar zemāko cenu: «Ļaunākajā gadījumā šīs turbīnas var netikt piegādātas. Tad mums ir jāmeklē citi ceļi, kā modernizēt elektrostacijas.»

Pašu Mordašovu, kurš no Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokām saņēmis Atzinības krustu par ieguldījumu Latvijas ekonomikā, tiešas sankcijas nav skārušas. Bet ASV nežēlastībā kritusi par Putina banku dēvētā Bank Rossija, kurā Mordašova Severstaļ pieder 6% akciju.

Sankcijas vērstas arī pret lielākiem bankas akcionāriem Genādiju Timčenko un Juriju Kovaļčuku. Medijos iepriekš izskanējis, ka abi ieinteresēti sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībā Baltijā.

Kovaļčuka dēls Boriss vada Krievijas elektrības tirdzniecības monopolistu Inter RAO, no kura daudzas Latvijas pašvaldības un uzņēmumi pērk elektrību. Inter RAO nesen no Latvijas saņēma atbalstu atdot darījumiem ar Krieviju vienu augstsprieguma elektrolīniju, kas pašlaik noslogota elektrības piegādēs no Igaunijas.

Tāpat ASV sankcijas trāpījušas Putinam tuvajiem brāļiem Arkādijam un Borisam Rotenbergiem, kas ir arī Latvijā strādājošās SMP bankas īpašnieki.

Latvijas ekonomiskās saites ar Krieviju nav tik ciešas, kādas tās bija 90.gados, tādēļ Latvija salīdzinoši vieglāk pārvarētu ekonomiskas sankcijas, ja Eiropas Savienības līderi nolems tādas pret Krieviju ieviest, uzskata bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Visaptverošu sankciju gadījumā visvairāk ciestu Latvijas ostas un tranzīta nozare – pazustu ap 70% kravu. Tiesa, šāda realitāte agrāk vai vēlāk vienalga iestātos, jo Krievijas politikas dokumenti skaidri paredz līdz 2020.gadam strauji samazināt kravu plūsmu caur Baltiju.

«Notikumi Krimā to tikai var pasteidzināt,» saka Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš. Viņš atzīmē, ka Igaunija ko līdzīgu savulaik piedzīvoja pēc «bronzas kareivja» nemieriem. «Krievijas tranzīts apstājās, viņi pārorinetējās uz konteineru kravām, lielākas pievienotās vērtības kravām un tagad dzīvo labi,» atzīmē Krūmiņš.

Tranzīta nozarē ekspertu piesauktās alternatīvas Krievijai nav nedz tās demokrātiskākās, nedz drošākās partneres – Baltkrievija un Kazahstāna. Abas turklāt ar Krieviju ir ciešā muitas savienībā, kas liek pieļaut, ka abas var darboties Krievijas interesēs.

Enerģētikas sektors ir otrs, kur steidzīgi nepieciešami alternatīvi avoti. Taču lielā mērā pašas Baltijas un Somijas cīņas kavējušas reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi, kas ļautu saņemt gāzi no visas pasaules.

Uz Krieviju plūst apmēram desmitā daļa Latvijas eksporta. Preču grupā dominē alkohols, konservētas zivis un zāles. No Krievijas Latvija pamatā importē gāzi, metālu un minerālmēslus.

Ekonomikas ministrija tur slepenībā trīs notikumu attīstības scenārijus. No tiem ļaunākais, pēc neoficiālas informācijas paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta kritumu par 10%. Šo skaitli negribīgi šonedēļ nācās apstiprināt premjerministrei Laimdotai Straujumai. «Tas ir pesimistiskākais scenārijs un tas ir nereāli,» sacīja Straujuma, aicinot neskriet notikumiem pa priekšu.

Tomēr Latvijas Banka pārliecināta, ka pilnīga ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju tik dziļas brūces ekonomikai neradīs. «Tādu aprēķinu mums nav, ka varētu būt tik dramatisks efekts pat pie ļoti slikta scenārija,» saka Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds. Viņš paredz, ka pašreizējā nenoteiktība līdz reālu sankciju piemērošanai var radīt izmaiņas iedzīvotāju uzvedībā, piemēram, investīciju kritumu.


Написать комментарий