Augstākās ierēdniecības nekvalitatīva darba rezultātā var tikt aizkavēta Partnerības līguma noslēgšana par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piešķiršanu Latvijas attīstībai laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam, informē Inovatīvo uzņēmēju un zinātnieku biedrības BIRTI pārstāve Aija Upleja.
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), Latvijas Zinātnes padome (LZP), Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Valsts zinātnisko institūtu asociācija (VZIA) un biedrība BIRTI norāda, ka tādējādi valsts ne tikai riskē zaudēt vismaz viena gada finansējumu, bet arī visus 4,5 miljardus eiro, ko ES ieplānojusi Latvijas attīstībai.
Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) komentārus, kuros tiek norādīts uz nepieciešamību pilnveidot Partnerības līguma sadaļas, kuras attiecas uz zinātni, pētniecību, inovācijām un augstāko izglītību. Nepieciešams pārstrādāt Viedās specializācijas stratēģiju, precīzāk nosakot jomas, kurās tiks ieguldīta Eiropas nodokļu maksātāju nauda, lai attīstītu pētniecību un inovācijas, kā arī radītu apstākļus privātā finansējuma piesaistei zinātnei un īstenotu augstākās izglītības reformu, līdz 2020. gadam nodrošinot Latvijas valdības solīto 1,5% IKP novirzīšanu zinātnei un pētniecībai.
Par šādu labojumu nepieciešamību pēdējā gada laikā Partnerības līgumā un Darbības programmas projektā jau vairāk nekā desmit reižu ir rakstiski norādījusi Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas augstskolas, zinātnisko institūtu un lielāko inovatīvo uzņēmumu biedrība BIRTI, teikts paziņojumā.
Tādējādi LZA, LZP, LU, RTU, VZIA un biedrības BIRTI vadība pieprasa izveidot ekspertu komandu un mēneša laikā sagatavot jaunu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas piedāvājumu un tam atbilstošu Partnerības līguma projektu. Zinātnieki uzskata, ka šī plāna un arī pašu labojumu sagatavošanu nedrīkst uzticēt tiem pašiem ierēdņiem, kuri izstrādājuši iepriekšējo izbrāķēto versiju un kuru dēļ Latvijas tautsaimniecība vēl kādu laiku nesaņems nepieciešamās ES struktūrfondu investīcijas.
Šobrīd Latvijas tautsaimniecība kopumā un Latvijas zinātne, pētniecība un inovācija, vismaz uz gadu ir zaudējusi piekļuvi vairākiem simtiem miljonu eiro, kas nepieciešami ne tikai attīstībai, bet arī esošā līmeņa saglabāšanai, kamēr valsts budžetā nav paredzēti atbilstoši līdzekļi nozares finansēšanai, norāda zinātnieki.