Ukraina prognozē, ka ANO Ģenerālajā asamblejā 27.martā tiks pieņemta rezolūcija par Ukrainas teritorijas nedalāmību un Krimā notikušā referendum pretlikumību.
Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergējevs 26.martā sacījis, ka rezolūcijai ir vairāki desmiti iesniedzēju un liels demokrātisko pasaules valstu atbalsts. Tomēr, ar kādu balsu vairākumu rezolūcija tiks pieņemta, Sergējevs neņemas prognozēt, vēsta Associated Press un New York Times.
Krievija ANO izvērsusi kampaņu, aicinot neatbalstīt rezolūciju, kurai būtu simboliska nozīme, apgalvojot, ka šis esot jautājums, kurā pretnostatīti Austrumi un Rietumi.
Atšķirībā no Drošības padomes rezolūcijām nevienai ANO dalībvalstīm nav veto tiesību pret Ģenerālās asamblejas rezolūcijām un tām nav juridiska spēka, tomēr Ģenerālās asamblejas nostāja atspoguļo pasaulē valdošo viedokli.
ASV: Ir priekšnojautas par Krievijas iebrukumu līdz pat Baltijai
Pamatojoties uz ASV izlūkdienestu slepeno izvērtējumu, divas amatpersonas, kuras vēlējušās palikt anonīmas, televīzijas kanālam CNN 26.martā atzinušas, ka, lai gan neko nevar droši apgalvot, pēdējo trīs četru dienu laikā vērojamas satraucošas pazīmes, kas liecina par iespējamo iebrukumu.
«Tas mainījis mūsu uzskatus, [liekot domāt], ka Krievijas iebrukuma iespējamība ir lielāka, nekā iepriekš uzskatīts,» norādījusi viena no amatpersonām.
Karaspēka sapulcināšana gan vienību skaita, gan kaujas spēju ziņā atsauc atmiņā situāciju pirms Krievijas iebrukumiem Čečenijā un Gruzijā, piebilda CNN avots.
ASV armijas un izlūkdienestu pārstāvji ar savu vērtējumu iepazīstinājuši arī Kongresu, un tā rezultātā Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas locekļi trešdienas vakarā nosūtījuši Baltajam nama slepenu vēstuli, kurā paustas bažas par turpmākajiem notikumiem.
CNN rīcībā nonākusi dokumenta atslepenotā versijā, kurā teikts, ka pastāv «nopietnas priekšnojautas, ka Maskava var iebrukt Ukrainas austrumos un dienvidos, spiesties uz rietumiem Piedņestrā, kā arī censties sagrābt teritorijas Baltijas valstīs», ziņo LETA.
Saskaņā ar ASV amatpersonu vērtējumu Ukrainas pierobežā atrodas vairāk nekā 30 000 Krievijas karavīru, bet vēl papildus vienībās izsludināta kaujas gatavība.
Starp pierobežā koncentrētajām vienībām esot liels skaits motorizētu apakšvienību. Turklāt citos Krievijas reģionos varētu būt izsludināta kaujas gatavība citās vienībās, kas varētu būt nepieciešamas iebrukumam, tostarp īpašo uzdevumu vienībās, desanta vienībās un gaisa transporta vienībās.
Krievijas vienības pierobežā izvietotas pozīcijās, kas piemērotas iespējamajam militāram iebrukumam. ASV izlūkdienesti vērtējot, ka Krievija varētu plānot iebrukumu Ukrainā, lai izveidotu zemes koridoru, kas tās teritoriju savieno ar jau anektēto Krimas pussalu.
Ja tas notiktu, uzbrukums varētu tikt virzīts trīs virzienos – uz Harkovu, Luhansku un Doņecku. Pašlaik Krievijas karaspēks koncentrēts Rostovas, Kurskas un Belgorodas apkārtnē.