Viņš norāda, ka Ukraina, atšķirībā no Āzijas vai Āfrikas, nav valsts tūkstošiem kilometru attālumā un atbalsis par tur notiekošajiem konfliktiem Latviju nesasniedz. Ukraina ir tikai mazliet vairāk nekā 1000 kilometru attālumā no Latvijas, atgādināja Mežs.
Pētnieks norādīja, ka jau šobrīd daļa nu jau bijušo Krimas iedzīvotāji pārceļas uz dzīvi Ukrainā vai Polijā.
„Nav izslēgts, ka kāds no viņiem atbēgs arī uz Latviju,” atzina Mežs. Viņš gan piebilda, ka pēdējos gados allaž aktīvākie bēgļu statusa pieprasītāji Latvijā ir Gruzijas iedzīvotāji. Mežs pieļāva, ka Gruzijā klīst baumas par to, ka uz Latviju ir viegli pārcelties un iegūt bēgļa statusu.
Tomēr attiecībā uz iespējamajiem bēgļiem no Ukrainas, Mežs pauda, ka viņus atraidīt šobrīd nedrīkst. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc Krimas aneksijas, daudzi Latvijas iedzīvotāji Mežam atzinuši, ka iebrukuma gadījumā Latvijā, viņi paši dotos prom.
„Es esmu daudzus cilvēkus dzirdējis tīri teorētiski pieļaujam domu, ka ir jābūt gatavam. Pagaidām cerams tikai teorētiski. Bet šobrīd ir maza iespēja, ka varētu būt ne tikai teorētiska iespēja,” norāda Mežs. „Mums ir jābūt ļoti izprotošiem pret tiem, kas pie mums atmūk,” saka Mežs.
Kopumā Latvijas attieksme pret bēgļiem viņš atzina par pietiekoši atsaucīgu. „Latvija ir pietiekoši atsaucīga, un mēs piešķiram bēgļa vai alternatīvo bēgļa statusu visiem tiem, kas tas patiešām ir nepieciešams,” pauda pētnieks. Latvija ik gadu akceptē 10%-20% bēgļu pieteikumus, kas ir līdzīgi kā pārējā Eiropā. Lielākā daļa pieteikumu gan esot nepamatoti.
Viņš atteicās paredzēt, kādas varētu būt šī gada tendences migrācijā Eiropā. Tomēr līdz ar konfliktiem Āzijā, Āfrikā un, iespējams, arī Eiropā, pētnieks paredzēja, ka migrācijas apjomi varētu tikai pieaugt.