Agresīvi, ļauni, uzbudināti un naidīgi, halucināciju nomocīti, lēnīgi, bremzēti. Tā spaisa lietotāju uzvedību komentē ārsti, kuriem slimnīcās nākas sakopt tos jauniešus, kas pēc klubu un ballīšu apmeklēšanas paši vairs mājās netiek. Spaiss kombinācijā ar alkoholu iedarbojas vēl postošāk.
Lielākā daļa nemaz neatceras, kas noticis iepriekšējā vakarā un kā viņi nonākuši slimnīcā.
Kā zināt, vai tavs bērns ir pīpējis baudvielas? Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna nenosauc konkrētas pazīmes, jo tādu nav! "Vecākiem, kuru bērni ir sākuši lietot spaisu, nebūs nekādu šaubu par to, ka bērns ir kaut ko salietojies. Šīs pazīmes ir acīmredzamas un nav nepamanāmas.
Cita lieta, ka ne jau mājās viņi pīpē spaisu, bet gan draugu lokā un prom no vecāku acīm. Turklāt pašlaik mēs runājam par to, ka augu maisījumos piejauc dažādas narkotiskas vielas. Atkarībā no tā, kas ir piejaukts, mainās arī uzvedības izpausmes. Piejaukt var gan amfetamīnus, gan sintētiskos kanabinoīdus, gan citas narkotiskās vielas. Atkarībā no šī piejaukuma mainās arī reakcija un uzvedība."
Ārste aicina vecākus pievērst uzmanību tādām izpausmēm kā naudas pazušana no mājām, citi, līdz šim neredzēti draugi, nakšņošana ārpus mājas. Protams, arī fiziskās izpausmes – paplašinātas acu zīlītes, neadekvāta uzvedība, liecina, ka jaunietis kaut ko ir lietojis. Liela nozīme ir arī tam, vai viņš ir lietojis nupat vai pašlaik nav aktīvā narkotisko vai tā saucamo "legālo narkotiku" lietošanas fāze.
"Tas ir nepareizs uzskats, ka var uzpīpēt un tad vairs nepīpēt. Arī spaiss nav tā viela, kuru palieto un vairs nelieto. Ja ir sākts, tad atkarība veidojas ātri un tik vienkārši no tās atteikties nav iespējams, tomēr viennozīmīgu, konkrēti nosaucamu pazīmju nav," norāda ārste.
Narkoloģe Stirna pārliecināta – ja vecāki ir ieinteresēti sava bērna dzīvē, aizdomīgās pazīmes viņi pamanīs un meklēs internetā informāciju, ko katra aizdomīgā uzvedības izpausme varētu nozīmēt.
Narkoloģiskā palīdzības dienesta stacionāra virsārste Sarmīte Skaida raidījumā "Panorāma" stāsta, ka jaunieši, kuri nokļuvuši slimnīcā, nav motivēti ārstēties, toties gatavi konfliktēt, lai tikai panāktu savu – tikt prom no ārstu uzraudzības. Labāk izbēgt un nokļūt policijā, kur ir vieglāks režīms nekā slimnīcas nemājīgajā nodaļā.
Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu psihiatre Laura Ķevere norāda vēl vienu riska momentu – pat viena "legālās narkotikas" cigarete var izrādīties palaidējmehānisms psihiskām saslimšanām, piemēram, šizofrēnijai.