Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jauno ēku, visticamāk, neizdosies nodot ekspluatācijā līdz pat maijam, atzīst kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe.
Līdz šim ēkas nodošana atlikta vairākkārt. Sākotnēji to cerēja izdarīt līdz gada sākumam, bet jaunākais termiņš bija aprīļa vidus. Pēc Dripes teiktā, būvnieki pēdējās ugunsdzēsēju un bibliotēkas norādītās nepilnības līdz aprīļa vidum varētu būt novērsuši, taču joprojām saskaņojumu nav devusi Rīgas satiksme, par spīti centieniem vienoties gan ar uzņēmuma, gan pilsētas vadību. Rīgas satiksme uzstāj, ka jānomaina sabiedriskā transporta kontakttīklu vadu balsti pie Gaismas pils ēkas. Jānis Dripe uzskata, ka šādā veidā uzņēmums grib par valsts naudu sakārtot savu infrastruktūru.
«Rīgas satiksme, sargājot savas intereses un mēģinot uzlabot savu infrastruktūru, nekautrīgi palūdza nomainīt Uzvaras bulvārī piecus kontakttīklu balsta stabus, kas nebija paredzēts šajā kārtā un nebija saistīts ar ēku. Tā ir nākamā kārta, kurai finansējums pagaidām vēl neapstiprinātajā 2015. gada budžetā ir plānots nākamgad. Mēs to pacietīgi skaidrojam Rīgas satiksmes un pilsētas vadībai un ceram, ka šim birokrātiskajam kuriozam, kur, kā es saprotu, fonā ir resoriskas intereses, pieliksim punktu. Tie tad arī būtu pamatjautājumi, lai līdz šī mēneša beigām tas vainagotos ar ēkas nodošanu ekspluatācijā,» intervijā Latvijas Radio norāda Dripe.
Ēkas atklāšana joprojām tiek plānota 29. augustā, šo datumu neviens nav atcēlis, uzsver Dripe. «Tā ir bibliotēkas 95 gadu jubileja un bibliotēkai tad ir jābūt pilnībā gatavai, apmēbelētai, aprīkotai un pilnai ar grāmatām. Šobrīd, to arī visi saskaņojošie dienesti saprot, un ir bijušas pārrunas arī ar ugunsdzēsības dienestu. Grāmatu krātuves ir pilnībā aprīkotas no visiem aspektiem, grāmatu pārcelšana jau ir sākusies.»
Atsevišķi jau aprīlī plānotie pasākumi Gaismas pilī pārcelti uz citām telpām. Dripe gan pieļauj, ka, piemēram, maija sākumā plānotā pirmās Ziedoņa balvas pasniegšana bibliotēkas jaunajā Imanta Ziedoņa vārdā nosauktajā zālē pie attiecīgas saskaņošanas tomēr varētu notikt.
Tieši Rīgas satiksmes izvirzītā prasība nomainīt trolejbusu vadu turētājus aizkavējusi Gaismas pils atvēršanu. Kā atzinis LNB direktors Andris Vilks, tas pamatīgi apgrūtinot darbu plānošanu, tāpat arī ēkā nevar notikt iepriekš plānoti pasākumi.
Gaismas pils ir viens no apjomīgākajiem un tehnoloģiski sarežģītākajiem projektiem Latvijas vēsturē. 2008. gada aprīlī valsts aģentūra Jaunie trīs brāļi līgumu par LNB jaunās ēkas būvniecību noslēdza par 135,3 miljoniem latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet līdz šim projekts valstij izmaksājis jau 135,69 miljonus latu, šogad tam atvēlēti vēl 24,5 miljoni, bet šajā summā neietilpst infrastruktūras otrās kārtas būvdarbi un pārcelšanās izdevumi. Tas nozīmē, ka Gaismas pils kopējās izmaksas pārsniegs 180 miljonus latu.