Ja 17.aprīlī paredzētās četrpusējās sarunas starp Ukrainu, ASV, Krieviju un Eiropas Savienību (ES) nebūs ar pozitīvu rezultātu un Ukrainas austrumos arī turpmāk būs vērojama separātistu darbība, tad nākamajā ES Ārlietu padomē jau varētu tikt skatīts jautājums par tālāko sankciju mehānismu pret Krieviju, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
Rinkēvičs pastāstīja, ka ES ārlietu ministri pirmdienas sanāksmē vienojās par to, ka tiks turpināta sankciju otrā fāze, tomēr tuvākajās dienās sankciju sarakstam tiks pievienotas Krievijas amatpersonas, kurām ir saistības ar notikumiem Ukrainas austrumos un dienvidos.
Tāpat ārlietu ministri pirmdien uzklausīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvju ziņojumu, kāds ir sasniegts, pildot Eiropadomes uzdevumus sagatavot, plašāku finanšu un ekonomisko sankciju piedāvājumu. Vienlaikus tiek strādāts arī pie ES dalībvalstu aizsardzības pasākumiem, lai mazinātu sankciju negatīvo efektu arī ES valstu ekonomikā, klāstīja Rinkēvičs.
Par šo jautājumu ES Ārlietu padome vēl detalizēti nerunāja, bet Latvija, tāpat kā citas valstis konsultējās ar EK, lai pārrunātu potenciālo sankciju efektu un pasākumus, kas varētu tikt piemēroti, lai šo negatīvo efektu mazinātu. Plānots sagatavot izvērtējumu par katru valsti un arī par ES kopumā. Tas gan vēl nebūs sagatavots šonedēļ, sacīja Rinkēvičs, piebilstot, ka tas varētu būt tuvāko desmit dienu vai divu nedēļu jautājums.
"Mēs visi ļoti ceram, ka līdz tam nenonāks, bet mēs arī saprotam, ka tas, kā situāciju turpina attīstīties, parāda, ka starptautiskā kārtība, starptautiskās tiesības tiek nopietni grautas," pauda politiķis. Ir nepieņemami, ka Ukrainas iekšējās lietās iejaucās cita valsts - Krievija, akcentēja Latvijas ārlietu ministrs.
ES ārlietu ministri arī vienojās par plašu palīdzības programmu Ukrainai, kas saistīta arī ar muitas tarifu samazināšanu Ukrainas precēm ES teritorijā, kā arī aizdevumu viena miljarda eiro apmērā.
Rinkēvičs pirmdien piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē, lai diskutētu par turpmāko politisko un ekonomisko atbalstu Ukrainai, kā arī ES kopīgo tālāko rīcību attiecībās ar Krieviju.
ES valstu ārlietu ministri pārrunāja arī aktuālo situāciju Bosnijā un Hercegovinā, kā arī diskutēja par ES pieeju, lai vecinātu tālāku progresu valstī.
Tāpat sanāksmē notika diskusija par humāno situāciju Sīrijā, par progresa trūkumu ANO Drošības padomes rezolūcijas "Par humāno situāciju Sīrijā" izpildē, Sīrijas miera sarunām, Sīrijas krīzes ietekmi uz reģionu, kā arī ķīmisko ieroču izvešanas procesu.