Negodīgus ārvalstu investorus atrast būs grūtāk, jo Latvijā uzņēmumu dalībnieku – fizisku personu adreses vairs nereģistrē un tās ir izslēgtas no visiem Uzņēmumu reģistra reģistriem.
Ar 1. aprīli Uzņēmumu reģistrs (UR), pamatojoties uz Komerclikuma pārejas noteikumu prasībām, no visiem reģistriem savā pārziņā izslēdza ziņas par personas dzīvesvietas adresi. Proti, uzņēmuma dalībniekiem – fiziskām personām – UR sasniedzamības adresi – nereģistrē, un šāda informācija nav pieejama ne UR atkalizmantotājiem, ne uzņēmējiem, ne valsts un pašvaldību iestādēm. Tas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotājus – uzņēmumu kapitāldaļu turētājus visi interesenti varētu atrast, ar pamatotu lūgumu vēršoties Iedzīvotāju reģistrā, tomēr problemātiska varētu būt tieši ārvalstu fizisku personu – uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku atrašana un informēšana, piemēram, kādas tiesvedības vai izmeklēšanas gadījumā. Tāpēc tiek pieļauts, ka šāda pārspīlēta personas datu aizsardzības prasības iedzīvināšana var vilkt līdzi sev dalībnieka – fiziskas personas nesasniedzamību, kas paver iespējas ārvalstu blēžiem, vienlaicīgi galvassāpes tiesībaizsardzības iestādēm.
Dalītas jūtas
Šādas izmaiņas ir saistītas ar personas datu drošības jautājumu, un daļa DB aptaujāto nelielo uzņēmēju tās atbalsta, jo uzskata, ka biznesa drošības līmenis Latvijā vēl nav sasniedzis tādu līmeni, lai šie dati būtu brīvi pieejami, savukārt tie, kuriem būšot vajadzība, «atradīšot» tāpat. Nedaudz gan šis viedoklis kļūst «slidenāks», jautājot, kā viņi varēs atrast kāda cita Latvijā reģistrēta ārvalstu kapitāla uzņēmuma īpašnieku, ja ar to būs kāds strīds. Tieši tāpēc labākais iespējamais risinājums pēc vairāku aptaujāto sacītā būtu bijis, ja UR joprojām visiem prasītu dzīvesvietas adreses, taču šīs ziņas nebūtu publiskojamas un tās varētu iegūt tikai tiesībaizsardzības iestādes. «UR taču ir tāds patiesā labuma guvēju reģistrs, kura ziņas ir pieejamas tikai attiecīgajām iestādēm, nevis kuram katram,» ieteikums bija vienam no aptaujātajiem nelielajiem uzņēmējiem. Neoficiāli arī skan viedoklis, ka atteikšanās no dalībnieku adrešu norādīšanas esot signāls par biznesa drošības vides pasliktināšanos, lai investora izcelsmes valsts (adrese) nebūtu nosakāma, kaut arī šāda informācija bijusi brīvi pieejama pat trauksmainajos 90. gados. «Slidens jautājums, jo katrai pieejai ir savi plusi un mīnusi,» situāciju vērtē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. No vienas puses, viņaprāt, ir labi, ka nevajadzīgi netiek izgaismoti fizisko personu dati. Savukārt no otras puses ārzemnieku gadījumā varētu tikt sarežģīta atbildīgā uzmeklēšana. «Vairāk sliecos uz fizisko personu datu aizsardzību – pirmo varintu,» tā uz jautājumu, kuru pozīciju atbalsta, atbild J. Endziņš.
Atšķirīgi skatpunkti
«Par šo adrešu tēmu ir bijušas vairākas diskusijas arī Komerc- likuma darba grupā, tomēr uz to var paraudzīties no dažādiem skatpunktiem,» situāciju komentē komerctiesību eksperts un ZAB Magnusson zvērināts advokāts Aivars Lošmanis. Viņš norāda, ka dalībnieku un valdes locekļu dzīvesvietas adrese ir svarīga pašam uzņēmumam, bet ne trešajām pusēm. «Dalībnieku dzīvesvietas adrese ir jāzina valdes locekļiem, lai sasauktu dalībnieku pilnsapulci, bet nezinu, kāpēc tā būtu jāzina kādām citām ar šo uzņēmumu nesaistītām personām,» tā A. Lošmanis. Viņš gan nenoliedz, ka tādos problēmgadījumos, kad uzņēmuma valde kādam sadarbības partnerim nepilda solīto, ar notikumu gaitu neapmierinātais pirms vēršanās tiesā par situāciju varētu mēģināt informēt šā uzņēmuma dalībniekus, lai saprastu, vai šo īpašnieku un valdes pozīcijas ir identiskas. «Sarežģītāka situācija varētu būt tiesvedībās, kur tiek prasīta atbildība par kādu darbību vai bezdarbību, jo cerēt, ka visi ārvalstu investori lasa Latvijas oficiālo laikrakstu Latvijas Vēstnesis, maigi izsakoties, ir muļķīgi. Tāpēc kādas ziņas (adresei) par to, kur konkrēto personu sameklēt, lai dotu iespēju sevi aizstāvēt, būtu nepieciešamas, jo citādi aizskartais ārvalstu investors varēs pamatoti izteikt pārmetumus par to, ka viņam tikusi liegta iespēja uz taisnīgu tiesu,» tā A. Lošmanis. Viņš atzīst, ka tiesvedības ar ārvalstu investoriem un ārzemniekiem valdes locekļiem Latvijā nav ikdienas prakse, tomēr tādas ir.
Latvija «ofšorizējas»
«Šīs pārmaiņas rada sajūtu, ka Latvija turpina virzīties ofšorizācijas virzienā, jo līdz šim akciju sabiedrībām nebija jāiesniedz UR atbilstošs akcionāru saraksts, tagad arī vairs nebūs zināma SIA dalībnieku dzīvesvietas adrese,» situāciju komentē UR ziņu atkalizmantotāja SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa uzskata, ka šādu izmaiņu virzītāji pārspīlējuši personu datu aizsardzību un izmaiņas īsti neesot piefiksējušas tiesībaizsardzības iestādes, kuru funkciju veikšanai dalībnieku adreses noskaidrošana ir būtiska. «Apkopojot UR reģistrēto informāciju par uzņēmumu dalībniekiem, redzam, ka no visiem gadījumiem, kad uzņēmuma pamatkapitālā ieguldītas ārvalstu investīcijas, 73% gadījumu tās veikušas fiziskas personas – nerezidenti,» stāsta D. Kiopa. Viņa norāda, ka tāpēc būs ierobežotas iespējas izvērtēt makroekonomiskos procesus valstī. «Tā kā turpmāk UR dalībnieka (fiziskas personas) adrese netiks reģistrēta un iepriekš reģistrētā tiks izslēgta, pasliktināsies informācijas pieejamība un samazināsies iespēja veikt visaptverošu, objektīvu analīzi par Latvijas uzņēmējdarbības vidi,» skaidro D. Kiopa. Viņa kā piemēru min to, ka bieži pašvaldības vēlas noskaidrot, vai iedzīvotāji iesaistās uzņēmējdarbībā. Uz šīs statistikas pamata tiek lemts par to, kā atbalstīt jaunus uzņēmumus un uzņēmējus, kādus atbalsta mehānismu veidot, lai veicinātu uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu. «Jāteic, ka par uzņēmumu dalībniekiem turpmāk būs iespēja uzzināt tikai to pārstāvības (sasniedzamības) valsti, līdz ar to vispārīgu statistiku par ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijas uzņēmumos, tostarp par ārvalstu investīciju plūsmas izmaiņām pašvaldībās, nozarēs sagatavot varēsim,» tā uz jautājumu, vai šādas informācijas vairāk nebūs, atbild D. Kiopa.
Pirms aizliegt (pārtraukt reģistrāciju, izslēgt no reģistra), viņasprāt, bija jāizvērtē, vai šādas informācijas analīzes iespējas tomēr nevarēja saglabāt, vienlaikus nodrošinot, ka trešajām personām izziņu veidā par uzņēmumu šī informācija nav pieejama. Jāatzīmē, ka informācija par uzņēmuma investoriem ir aktuāla LIAA un uzņēmējus pārstāvošām nevalstiskām organizācijām, kuras organizē uzņēmēju vizītes ārvalstīs un ārvalstu uzņēmēju vizītes Latvijā. Pēc D. Kiopas sacītā bieži vien svarīgi noskaidrot ne tikai ārvalstu investora valsti, bet precizēt, ka investors ir no konkrētās pilsētas/ reģiona, uz kuru dodas attiecīgā uzņēmēju delegācija.
«Otrkārt, ierobežojumi ietekmēs un ievērojami apgrūtinās arī citu valsts institūciju darbu, tostarp tiesībsargājošo iestāžu – Valsts policijas, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas darbu, jo dalībnieku sasniedzamības adrese ir būtiska, lai noskaidrotu patiesā labuma guvējus, veicot kriminālvajāšanas darbības, izmeklējot ekonomiska rakstura noziedzīgus nodarījumus,» vēl vienu argumentu min D. Kiopa. Piemēram, gadījumos, kad nepieciešams noskaidrot sīkāku informāciju par uzņēmuma dalībnieku, tiesībsargājošās iestādes sazinās ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm.«Ja turpmāk dalībniekiem adrese nebūs jānorāda, neskaidrs paliek arī jautājums – kā turpmāk tiks atklāts, ka dalībnieks piemēram, nāk no bezpajumtnieku patversmes (melno adrešu saraksts)?» jautā D. Kiopa.
Identificēt varēs
UR skaidro, ka ikvienam būs pieejamas ziņas par reģistrā ierakstītās fiziskās personas (piemēram, valdes, padomes locekļa, prokūrista vai dalībnieka) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi). Tādējādi, joprojām komercreģistrā un uzņēmumu reģistra žurnālā tiks uzkrāta pietiekama informācija, lai varētu nepārprotami identificēt konkrēto fizisko personu (tostarp arī ārvalstnieku), kas arī ir minēto ziņu uzkrāšanas mērķis. Turklāt, tā kā ierakstāmā ziņa par personu, kurai nav Latvijas personas koda, ir valsts, kas izdevusi personu apliecinošu dokumentu, būs arī nepārprotami redzams, no kuras valsts ir nācis konkrēts ārvalsts kapitāldaļu turētājs, norāda UR.
Ziņas par fizisko personu adresēm ikviens varēšot uzzināt UR tikai pēc pamatota pieprasījuma. Fizisko personu dzīvesvietu adresēm var piekļūt, pieprasot izziņu no Iedzīvotāju reģistra vai arī vēršoties pie paša subjekta.