Ir zināmas bažas, ka, piedaloties ceturtdien paredzētajās ASV, Eiropas Savienības (ES), Maskavas un Kijevas sarunās par situāciju Ukrainā, Maskava tikai tēlos vēlmi deeskalēt situāciju, bet īstenībā mēģinās uzspiest savas prasības, uzskata Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.
Viņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norādīja, ka pašlaik ar notikumiem Austrumukrainā Krievija provocē Rietumus, skatās, cik tālu var aiziet. Rietumi cer, ka sarunās varēs kaut ko sasniegt, taču Kalniņš pauda bažas, ka Maskava tikai tēlo, ka grib kaut ko risināt.
Viņš arī pauda, ka Krievija pašlaik klaji melo, ka tās bruņotie spēki nepiedalās situācijas eskalēšanā Ukrainā, lai gan visas pazīmes liecina par pretējo.
Arī Ārpolitikas institūta pētniece Diāna Potjomkina intervijā Latvijas Radio atzina, ka ceturtdien paredzētajām ASV, ES, Maskavas un Kijevas sarunām par situāciju Ukrainā teorētiski būtu jānes rezultāti, taču Krievijas rīcība šobrīd nepakļaujas racionālajai analīzei.
Viņa pieļāva, ka daudzi analītiķi nebija prognozējuši to, kā Krievija šobrīd rīkojas Ukrainā. Viņa norādīja, ka četrpusējām sarunām būtu jānes rezultāti un Krievijai būtu jāiet uz situācijas deeskalāciju, taču tai pašā laikā skaidrs, ka Maskava nevēlas zaudēt savas pozīcijas.
Viņa arī norādīja, ka Latvijai gan par drošību nevajadzētu bažīties, jo Latvija ir NATO dalībvalsts, un Baltijas valstīm kopīgi kā NATO dalībvalstīm būtu vairāk jādomā, kā veiksmīgāk virzīt uz priekšu sarunas ar Krieviju, nevis tikai «savas drošības dēļ, bet plašās Eirāzijas drošības dēļ».
Jaunais saspīlējuma vilnis Ukrainā, kuras autonomo republiku Krimu faktiski anektēja Krievija, sācies aprīļa sākumā, kad Harkovā, Doņeckā un Luganskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu.
Savukārt ASV Valsts departaments nāca klajā ar paziņojumu par situāciju Ukrainā, kurā uzskaita faktus, kas liek domāt par Krievijas līdzdalību un atbildību par separātisma vilni un vardarbību Austrumukrainā, un «Krimas scenārija» taktikas pielietošanu.