Kā palīdzēt bērnam pārdomāti izvēlēties savu nākamo profesiju? Šis jautājums uztrauc daudzus vecākus, tādēļ, lai palīdzētu portāla Gorod.lv lasītājiem, ar šo jautājumu griezāmies pie psiholoģes Jeļenas Podmišaņinas, kura deva dažus padomus.
„Pārdomāti izvēlēties nākamo profesiju parasti palīdz vecāki, kad sūta bērnu uz pirmo klasi, jo katrai ģimenei šajā ziņā ir savas prioritātes”, norādīja J.Podmišaņina.
Pēc psiholoģes vārdiem, agrā bērnībā bērnam jāļauj darīt to, kas viņu interesē, aizrauj. Savukārt skolās darbojas vairāki pulciņi, sekcijas, fakultatīvi, notiek dažādas ekskursijas, strādā skolotāji-karjeras konsultanti.
Pēc tam vecākiem par savu bērnu nākamo profesiju jāpadomā 8.klases beigās vai 9.klases sākumā: „Tas jādara kopā ar bērnu, jo jāizlemj, vai viņš turpinās mācības vidusskolā vai iestāsies profesionālajā skolā. Manuprāt, 9.klases beigās bērnam jāsaprot virziens, nevis konkrēta profesija, jāizvēlas daži virzieni, kuros viņš gribētu strādāt. Šāda gadījumā pastāv lielākas izredzes sasniegt rezultātu”.
Pēc psiholoģes vārdiem, vecākiem par to jādomā arī 11.klases beigās vai 12.klases sākumā.
J.Podmišaņina uzskata, ka mūsdienās pastāv daudz iespēju paplašināt redzesloku un palīdzēt bērnam gūt izpratni par profesiju pasauli, ja tas notiks laikā no 1.-12.klasei, bērns varēs pārdomāti izvēlēties nākamo profesiju.
„Cits jautājums, vai valsts sistēma nodrošina speciālistus ar darbavietām. Pašlaik vērojams augsts bezdarba līmenis, un, bērnam izvēloties profesiju, nav garantiju, ka viņš varēs sevi realizēt.
Otrais jautājums ir saistīts ar to, ka bērns var izvēlēties profesiju, ņemot vērā to, kas viņam padodas, bet pastāv iespēja, ka izvēlētajā studiju programmā nav budžeta vietu vai šī studiju programma ir pieejama augstskolā, kas atrodas citā pilsētā vai valstī”, atzīmēja J.Podmišaņina.
Uz jautājumu, kā jārīkojas, ja vecāku un pieaugušo bērnu starpā rodas konflikts, jo vecāki uzstāj, lai bērns izvēlētos, piemēram, medicīnas jomu, bet bērns sapņo par mākslas pasauli un domā tikai par pašrealizāciju, bet ne par iztikas līdzekļiem, J.Podmišaņina atbildēja, ka šādi gadījumi nav bieži un tajos svarīgs ir racionāls, nevis emocionāls dialogs.
„Pašreizējie vidusskolu beidzēji bieži vien ir ļoti pragmatiski jaunieši. Viņi cenšas plānot savu nākotni un izvēlas pieprasītas jomas”, atzīmēja psiholoģe.
Konflikta gadījumā jācenšas argumentēt savu viedokli, kā arī uzklausīt cita domas, tomēr vēlams, lai bērns pats izvēlētos savu nākamo profesiju, lai tā būtu pārdomāta izvēle.