2015. gads Latvijā varētu atnest «dāvanu» – augstāku PVN likmi, valdības vadītāja noliedz šādas iespējas apspriešanu, savukārt budžeta eksperti to uzskata par neizbēgamu, uzņēmēji – par nepieļaujamu.
Vētru ar PVN standartlikmes paaugstināšanu sacēla nesen Saeimas deputāta pienākumus pildīt sākušais Gatis Sprūds, kurš savā Twitter kontā paziņoja, ka saņēmis informāciju – tiekot gatavota PVN likmes palielināšana par 1 vai pat 2 procentpunktiem, kuru centīšoties nepieļaut. Tieši tāpēc uz šo jautājumu nācās atbildēt arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kura noliedza, ka patlaban tiktu apspriesta iecere par 1 – 2 procentpunktiem palielināt PVN nodokļa likmi. «Valdībā nekas tāds nav lemts, neesmu neko tādu apspriedusi arī ar Finanšu ministriju,» valdības vadītājas sacīto citē aģentūra LETA.
Pērn novembrī LETA rakstīja, ka finanšu ministra padomnieks Reinis Strolis diskusijā atzinis: nākamajos gados būs jādiskutē par izmaiņām saistībā ar PVN – gan par samazināto PVN, gan akcīzes nodokļa celšanu tabakai. Neoficiāla informācija liecina, ka valdību veidojošo partiju starpā ir bijusi runa par to, kur ņemt papildu naudu valsts budžetam. Viena no idejām ir bijusi PVN pamatlikmes palielināšana par vienu procent- punktu, lai atgrieztos situācijā, kāda tā bija līdz 2012. gada 1. jūlijam, kad nodokļa likme tika samazināta, lai iegrožotu inflāciju un Latvija varētu izpildīt iestāšanās kritērijus eirozonā. Kā vēl viens papildu arguments PVN likmes pacelšanai ir tas, ka no 2015. g. iecerēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana. Protams, šāds nepopulārs solis diez vai tiks sperts pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet tieši pēc tām, jo neviens politiskais spēks visdrīzāk negribēs solīt paaugstināt visu vēlētāju makus skarošu nodokli. Tomēr, kā uzskata daļa aptaujāto, šāds PVN likmes palielinājums ir tikai laika jautājums, jo alternatīva ir budžeta izdevumu revīzija, kas īsti nevienam nepatīkot.
Alternatīvas nav
Bijušais VID ģenerāldirektors un ekonomikas zinātņu doktors Kārlis Ketners ir pārliecināts, ka PVN likmes pacelšana sāksies jau 2015. gadā. «Kā lai citādi palielina nodokļu ieņēmumus, ja vēlamies vairāk tērēt, piemēram, aizsardzībai,» ar pretjautājumu, kāpēc vispār būtu jāceļ PVN likme, atbild K. Ketners. Viņš par kļūdainu uzskata PVN likmes samazināšanu par vienu procentpunktu 2012. gadā, lai nodrošinātu cenu stabilitāti pirms uzņemšanas eirozonā. «Ar PVN likmes pacelšanu par vienu procent- punktu nekas daudz līdzēts nebūs, tāpēc palielinājumam jābūt par 2 vai pat 3 procentpunktiem,» prognozē K. Ketners. Viņš steidz piebilst, ka var jau PVN likmi ik pa laikam palielināt par vienu procentpunktu, bet var arī uzreiz.
«Ja nodokļos Latvija ieņem ap 27% no IKP, bet tērēt vēlas 37 – 38% apmērā no IKP, tad cita risinājuma, nesamazinot vai nepārskatot izdevumus, kā vien palielināt nodokļus, it īpaši PVN jau nav,» uz ilgstoši pastāvošo dillemmu starp nodokļu ieņēmumiem un aiz borta paliekošajām vajadzībām norāda K. Ketners. Viņš atgādina, ka šo robu bieži vien tiek mēģināts «aizlāpīt» ar ārvalstu finanšu palīdzību – ES struktūrfondiem, tomēr tas nav ilgtermiņa risinājums.
Sloga maiņa
DB jau pirms vairākiem gadiem rakstīja par nodokļu sloga pārnešanas ideju no tiešajiem uz netiešajiem nodokļiem, tādējādi palielinot Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Proti, tika piedāvāts risinājums ar IIN likmes samazināšanu no 25 % līdz 15 %, vienlaikus palielinot PVN pamatlikmi par 2 līdz 4 procentpunktiem un sākot diskusijas par iespēju to diferencēt, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm. Pašlaik ir apstiprināts IIN samazināšanas grafiks, kurš paredz, ka 2015. gadā šī likme tiks pazemināta no pašreizējiem 24% līdz 23%, bet 2016. gadā jau būs 22%. «Domāju, šī samazināšana nenotiks. Tāpat kā pērn, tā tiks pārcelta uz vēlāku laiku vai vispār atcelta, jo nekāda kompensējoša mehānisma nav,» prognozē K. Ketners. Vēl paliek pašvaldību pārziņā esošais nekustamā īpašuma nodoklis, tomēr daļa aptaujāto uzskata, ka tā klusa celšana (caur kadastrālās vērtības pieaugumu) notiks tik un tā, taču ar to nevar aizvietot caurumu IIN ienākumos, ko radītu nodokļa likmes samazināšana.
Rezerves variants
Pēc vairāku aptaujāto aplēsēm viens procentpunkts PVN standartlikmes pacelšanai valsts makā papildus varētu dot 50 – 60 milj. eiro. Tomēr pēc dažu aptaujāto domām pēc vēlēšanām varētu arī «atvēzēties» uz samazināto PVN likmju pacelšanu. Tiek pat pieļauts daļai preču un paklpojumu to vispār pacelt līdz standarta likmei, bet vēl citiem to paaugstināt līdz 15% atzīmei. Lai arī šobrīd netiek cilāta samazinātās likmes (12%) piemērošana pirmās nepieciešamības precēm, tomēr pastāvot iespēja, ka par šiem jautājumiem dažādos līmeņos atsāksies diskusijas, kaut arī scenārijs, ka pirmās nepieciešamības precēm piemēro samazinātu PVN likmi, bet standartlikmi paceļ, tiek uzskatīts šobrīd par utopisku. Latvijā pārtikai tiek piemērota PVN standartlikme, bet lielākajā daļā turīgo ES dalībvalstu (izņemot Dāniju) piemēro samazināto likmi. Proti, Francijā, Beļģijā, Itālijā ir lielākas subsīdijas zemniekiem, vienlaikus zemāks PVN pārtikai nekā Latvijā.
Slogs jāpārnes
«Ienākot politikā, viens no maniem uzstādījumiem bija darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, pārdalot nodokļu slogu uz patēriņa nodokļiem, tostarp uz PVN,» savu pozīciju skaidro ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis Latvijas radio 4 raidījumā Darbojošās personas. Viņš norāda, ka līdz šim IIN likme ir samazināta un iecerēta tās kārtējā pazemināšana no 2015. g., kas rada situāciju, kad nodokļu ieņēmumi Latvijā ir kā Āzijas valstīs 26 – 27% no IKP, bet ambīcijas sociālajā jomā ir Ziemeļvalstu līmenī, kur nodokļu ieņēmumi sasniedz pat līdz 45% no IKP. «Manuprāt, ja negribam pieredzēt kādus nepatīkamus notikumus sociālajā sfērā, tad jāskatās patiesībai acīs, ka sākotnējā iecere bija samazināt darbaspēka nodokļus, pārceļot slogu uz patēriņa nodokļiem, arī PVN, taču samazināts ir arī PVN,» norāda V. Dombrovskis. Viņaprāt, pareizākais risinājums būtu – pakāpeniski samazinot IIN, tikpat pakāpeniski palielināt PVN likmi.
Gremdēs tirgotājus
Savukārt SIA Arkolat valdes priekšsēdētāja Daina Pečate uzsver, ka tirdzniecības nozare, kurai ir būtiska loma PVN iekasēšanā, neatbalsta likmes paaugstināšanu. «Tirdzniecības ieņēmumi daudzos sektoros un teritorijās nenosedz ieguldījumus ne darba algās, ne telpu nomā. Tirgotājiem nācies pārvarēt valsts uzlikto slogu un segt izdevumus, kas saistīti ar pāreju uz eiro – atkārtota preču zīmju nomaiņa un datorsistēmu pielāgošana ir radījusi ievērojamas izmaksas tirgotājiem, arī gaidāmās jaunās prasības kases aparātiem un sistēmām kopumā var izraisīt cenu celšanos un darba vietu skaita samazinājumu,» skaidro D. Pečate. Viņasprāt, turpināsies vietējo uzņēmumu likvidācija vai maksātnespēja nerentablās darbības dēļ, kas rada parādsaistību pieaugumu uzņēmumu savstarpējos norēķinos un parādus nodokļu maksājumos. D. Pečate norāda, ka iespējamās PVN paaugstināšanas ietekmi izjutīs visi, jo šāds solis veicinās ēnu ekonomikas pieaugumu, savukārt baltajā sektorā strādājošajiem uzņēmējiem kļūs vēl grūtāk piedāvāt konkurētspējīgas preces / pakalpojumus.
Tas nav risinājums
LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune uzskata – kamēr nav izsmelti praktiski visi iespējamie PVN iekasēšanas veidi, vēršoties pret šī nodokļa nemaksātājiem, nav pieļaujama PVN likmes paaugstināšana nolūkā vairāk iekasēt no godprātīgiem nodokļu maksātājiem.
«Kāpēc vajadzēja iepriekš PVN samazināt par 1%, ja tagad atkal šo likmi grib paaugstināt?» neizpratni pauž SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Braskovs. Viņš uzskata, ka tas neko labu nedošot. «Ja tas notiks, atkal būs problēmas. Tas negatīvi ietekmēs patēriņu, var samazināties apgrozījums, jo iedzīvotāju pirktspēja jau tā ir maza. Un ražotāji domās, ko darīt tālāk,» pauž uzņēmējs, atgādinot a/s Aldaris pieredzi, kas ražošanu daļēji pārceļ uz Lietuvu, kur ir izdevīgāka nodokļu politika. Piemēram, IIN Lietuvā ir 15 %, bet Latvijā 24 %, taču sākumā solītais šī nodokļa samazinājums vēl nav noticis.