Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir grūti pieņemt pašreizējos spēles noteikumus, kas attīstījušies pēdējo 20 gadu laikā. Ja lielākā sabiedrības daļa ir gandarīta par Aukstā kara beigām, tad Putinam tā ir traģēdija, portālam BNN norāda ārpolitikas eksperte, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes priekšsēdētāja vietniece Žaneta Ozoliņa.
Pēc viņas sacītā, Putins šobrīd mēģina atgriezt ja ne Aukstā kara apstākļus, tad to starptautisko kārtību, kad spēkam bija lielāka nozīme nekā sarunām.
Ozoliņa piekrīt sabiedrībā izskanējušajam viedoklim, ka Putina mērķis ir vājināt Latviju, jo tas nozīmētu arī vājāku ES, taču piebilst: «Nedomāju, ka Putins, no rīta mostoties domā, kā vājināt tieši Latviju. Viņa uzdevums ir vājāka Eiropa, kas gan ir īstermiņa un «huligānisks» skatījums, jo ilgtermiņā var nest sāpīgas un izmaksu ziņā dārgas sekas. Tā vietā, lai domātu, kā celt Krievijas tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību, Putins ir izvēlējies iet pretēju ceļu – stiprināt savas pozīcijas, vājinot pretiniekus, tostarp arī fiziski, kā redzams Ukrainas gadījumā.»
Jāpiebilst, ka LATO izteikusi aicinājumu Ministru Kabinetam neatliekami reaģēt uz nacionālās drošības draudiem, ko rada Krievijas veiktā Krimas okupācija un draudi Ukrainas pastāvēšanai. «Krievija apdraud nevien Ukrainu, bet visas kaimiņvalstis un Eiropu kopumā. Līdzšinējā valdības attieksme pret aizsardzību un iedzīvotāju drošību ir bijusi bezatbildīga gan plānojot aizsardzības budžeta samazināšanu, neievērojot starptautiskās saistības Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) kolektīvās aizsardzības ietvaros, gan izvairoties no iedzīvotāju drošībai būtisku lēmumu pieņemšanas. Ministru Kabinetam neatliekami jāpievēršas nacionālās drošības apdraudējumu kompleksai novēršanai,» teikts organizācijas izplatītajā paziņojumā.
LATO aicina Ministru Kabinetu līdz Saeimas vēlēšanām nodot apstiprināšanai Saeimā Aizsardzības ministrijas sagatavoto likumprojektu un rīcībplānu aizsardzības budžeta palielināšanai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam, kā arī ierobežot ES nodokļu maksātāju līdzekļu un eksporta atbalsta finansējuma pieejamību 2014-2020.gada ES plānošanas periodā uzņēmumiem ar tiešu atkarību no viena augsta politiskā riska eksporta tirgus valstī, pret kuru ieviestas starptautiskas sankcijas.
Tāpat organizācija aicina atbalstīt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) tirdzniecības ierobežojumus ņemot vērā pastāvošos nacionālās drošības draudus, izslēdzot no TUA saraksta ES un NATO valstīm nedraudzīgu valstu pilsoņus, atceļot ieguldījumus nekustāmajā īpašumā kā pamatu TUA saņemšanai un palielinot TUA cenu par ieguldījumu uzņēmumu pamatkapitālā.
Tāpat valdība aicināta pieņemt pasākumu plānu gāzes un elektrības tirgus liberalizācijas ietvaros, lai ilgtermiņā būtiski samazinātu enerģētisko atkarību no Krievijas, kā arī stiprināt mazākumtautību skolu vispārējās izglītības programmu izmantojot ES finansējumu, nodrošināt pāreju uz latviešu valodas īpatsvara būtisku pieaugumu mazākumtautību skolu mācību programmās līdz 2018.gadam.
Pēc LATO domām, ir jānovērš cenzētu Krievijas informācijas kanālu apraide un retranslācija Latvijā, ievērojot Satversmes 100. pantu, jāpiešķir ilgtermiņa finansējums Latvijas sabiedriskajiem medijiem satura krievu valodā radīšanai un izplatīšanai televīzijā, radio un internetā, kā arī jāatbalsta Baltijas valstu sabiedrisko mediju televīzijas kanāla izveide krievu valodā.
Savukārt militārās drošības jomā ir jāpabeidz sarunas par NATO sauszemes militāro bāzu izveidošanu valsts teritorijā. Iekšlietu ministrijai un Zemessardzei jāpalielina finansējums personāla un aprīkojuma nodrošinājumam, bet Saeimā jāveido ikgadējās drošības politikas debates, kurās ir iespēja iesaistīties visiem sabiedrības pārstāvjiem, veicinot diskusijas par militāro draudu analīzes rezultātiem un valsts drošības prioritātēm.