Lai arī apdraudējumi no Krievijas palielinās, bruņots iebrukums Baltijas reģionā nav iespējams, šodien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Pirms aptuveni 100 dienām uzsākot darbu Aizsardzības ministrijā, Vējonis neesot rēķinājies ar tādu notikuma pavērsienu, kādu Krievija veica Ukrainā. Tajā pašā laikā Baltijas valstis un Polija iepriekš vairākkārtīgi bija brīdinājušas NATO partnerus, ka Krievija ir iespējamais militāro draudu avots un pie šādiem secinājumiem «mēs nācām pēc kara Gruzijā un Krievijas bruņoto spēku mācībām Zapad 2013».
«Varbūt šajos vairākkārtīgajos brīdinājumos neviens negribēja ieklausīties. Agresija pret Ukrainu ieviesa būtiskas izmaiņas starptautiskajā drošības sistēmā un lika katrai valstij pārvērtēt savus aizsardzības plānus, tostarp arī Latvijā,» norādīja ministrs.
Pēc Vējoņa teiktā, pēdējos gados Krievijas bruņotajos spēkos notiek pastiprināta attīstība un notiek jaunu bāzu izveidošana vai atjaunošana, turklāt daudzas militārās vienības atrodas tiešā Latvijas un Baltijas valstu tuvumā. Līdz ar to Krievijas bruņotie spēki veic pastiprinātas aktivitātes, kas pamatā ir plānotas mācības rietumu kara apgabalā un mācības Baltijas jūras flotei, skaidroja Vējonis.
Aizsardzības ministrija novērojot vairākas citas darbības, kā, piemēram, regulāros Krievijas militāro lidmašīnu lidojumus virs Baltijas jūras neitrālās teritorijas vai Latvijas austrumu robežas tiešā tuvumā. Vēl šonedēļ NATO patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajos ūdeņos pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas konstatējušas četras Krievijas lidmašīnas.
«Kopumā varam teikt, ka šie apdraudējumi, kas ir no Krievijas, palielinās, bet tajā pašā laikā varam viennozīmīgi teikt, ka bruņots iebrukums Baltijas reģionā nav iespējams,» uzsvēra ministrs.
Signāli no Krievijas un situācija Ukrainā rada Latvijā bažas, tāpēc Vējonis savu darbību koncentrējis uz vairākiem pamatvirzieniem - nodrošināt armijas pastiprinātu kaujas gatavību, attīstīt agrās brīdināšanas spējas, lai aizsargātu valsts drošību, kā arī nodrošināt Latvijā NATO militāro klātbūtni.
Ņemot vērā Ukrainas situāciju, viens no uzdevumiem ir plānots izstrādāt valsts apdraudējuma analīzi un militāro draudu analīzi. Tāpat valdībā katru nedēļu tiek pārrunāta drošības situācija Ukrainā un Latvijas pierobežā.
Pamatojoties uz iepriekšminētajām analīzēm, tiks precizēti attiecīgie plāni, lai būtu noteiktas procedūras, kā reaģēt uz konkrētām situācijām. Valsts apdraudējuma analīze varētu būt gatava līdz maija beigām.
Pēdējā laikā NATO dalībvalstis nolēmušas stiprināt savu klātbūtni Baltijas reģionā - Baltijas valstīs izvietoti ASV desantnieki, palielināts patruļlidmašīnu skaits un drīzumā mācības Baltijas jūrā sāks NATO kuģi.
Šonedēļ Latvijā vizītē ieradies NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Adrians Bredšovs, kurš žurnālistiem atzina, ka NATO ir jāievēro līdzsvars, lai neizraisītu pretreakciju un nepasliktinātu drošību.
«Mēs uzskatām, ka šobrīd spertie soļi ir atbilstoši tai izmainītajai drošības situācijai, kāda ir šobrīd, un mēs esam gatavi savas saistības turpināt, taču mums arī jāievēro zināms balanss, lai mūsu aktivitātes neizraisītu pretreakciju, lai nepasliktinātu drošības vidi,» uzsvēra ģenerālis.