Lauku bibliotēku atbalsta biedrība (LBAB) savu ilggadējo akciju Atbalsts lauku bibliotēkām šogad bija iecerējusi noslēgt īpaši simboliski, par decembrī paredzētā gada noslēguma sarīkojuma vietu izraugoties "Gaismas pili", tomēr saņēmusi atteikumu, trešdien raksta "Diena".
No Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadības saņemts laipns atteikums, kas pamatots ar "saspringtu pārkārtošanās darbu, lai pirmos četrus ēkas stāvus atbrīvotu un sagatavotu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē vajadzībām".
Gaismas pilī izvietota viena koncertzāle ar 500 vietām un piecas dažāda lieluma konferenču zāles. Vēl divas telpas atvēlētas izstādēm. Tās visas atrodas celtnes pirmajos četros stāvos, kas "vienkāršajiem ļaudīm" nebūs pieejamas līdz pat nākamā gada septembrim, secina laikraksts.
LBAB valdes priekšsēdētāja Biruta Eglīte atklāj, ka sarunas par telpu nomu minētajam pasākumam ar LNB pārstāvjiem notikušas kopš oktobra un toreiz neviens neesot ieminējies, ka iecerētajā datumā konferenču zāles nebūs pieejamas. Atteikums saņemts vien martā, un tas norāda vai nu uz komunikācijas nepilnībām LNB darbinieku vidū, vai uz trūkumiem norišu plānošanā.
"Gaismas pils" telpu sarakstā redzams, ka pasākumiem atvēlēta vēl kāda 200 kvadrātmetrus liela telpa 11. stāvā, tomēr LNB Konferenču centra vadītāja Ineta Krankale norāda, ka par tās izmantošanu lēmums vēl neesot pieņemts. "Tā nebūs gluži pasākumiem domāta telpa – iespējams, tur atradīsies bibliotēkas ekskursijas galapunkts, kā izeja uz skatu laukumu." Iespēja tur ļaut LBAB novadīt vien četru stundu garu pasākumu neesot apcerēta, noskaidrojis laikraksts.
"Novados mūs uzņem ar milzīgu prieku, bet šogad cerējām skaisto mirkli atzīmēt Gaismas pilī. Tā būtu iespēja lauku bibliotekāriem apskatīties, apmīļot jauno ēku, iejusties tajā. Bet pēc LNB attieksmes un atteikuma sapratām, ka nav ko lauzties tur, kur mūs negrib," ne bez rūgtuma laikrakstam bilst LBAB vadītāja.
Tikmēr bibliotēkas vadība argumentē, ka ar Latvijas prezidentūru saistīto pasākumu norise Gaismas pilī esot lieliska iespēja ēkai kļūt par Eiropas prezidentūras simbolu. Tādējādi bibliotēkas popularizēšana ārzemēs noteikta par augstāku prioritāti nekā tās funkciju nodrošināšana vietējai sabiedrībai, par kuras līdzekļiem – 250 miljoniem eiro – ēka sešus gadus celta.