Migrantu pārplūdinātā Itālija ķērusies pie šantāžas un piedraudējusi Eiropas Savienībai (ES), ka atvērs savas ziemeļu robežas un ļaus valsts krastus sasniegušajiem bēgļiem doties dziļāk Eiropā.
Nerimstošās Ziemeļāfrikas bēgļu straumes Itālijā radījušas pamatīgu satraukumu, un itāļi aicina pārējās ES valstis būt solidārām cīņā ar migrantu pieplūdumu.
Migrantu problēmu savā labā pirms nākamajā nedēļā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām izmanto galēji labējā partija Ziemeļu līga. Partija sparīgi sludina pret imigrantiem vērstu retoriku un cer pievilināt vēlētājus, mudinot apturēt Ziemeļāfrikas migrantu glābšanas programmu, kas Itālijai izmaksā prāvas summas.
Šogad Itālijas krastus sasnieguši jau vairāk nekā 36 tūkstoši migrantu, un straujā bēgļu plūsma signalizē, ka bēgļu kopskaits šogad varētu pārsniegt pat 2011.gada rādītājus, kad Arābu pavasaris pastiprināja migrāciju un Itālijā ieradās 63 tūkstoši patvēruma meklētāju.
Nerimstošās bēgļu masas tik ļoti satraukušas Itālijas iekšlietu ministru Andželīno Alfāno, ka viņš piedraudējis ielaist patvēruma meklētājus dziļāk Eiropā, ja ES nenāks palīgā un nepastiprinās patruļas Vidusjūrā, aktīvi iesaistoties Itālijas Ziemeļāfrikas migrantu glābšanas programmā Mare Nostrum.
"ES ir divi varianti: vai nu tā dodas uz Vidusjūru un izkar ES karogu pār Mare Nostrum operāciju, vai arī mēs ļausim migrantiem, kam ir tiesības uz patvērumu, doties uz citām valstīm," Alfāno citēja ziņu aģentūra Reuters.
ES likumdošana paredz, ka bēgļi jāizmitina valstī, kurā tie sākotnēji ieradušies, kamēr tiek izskatīti imigrantu patvēruma meklēšanas pieteikumi. Itālija draud ignorēt šos noteikumus, turklāt 2011.gadā tā jau pierādīja, ka šādi draudi nav tikai tukši vārdi. Toreiz Itālija tūkstošiem tunisiešu imigrantu izsniedza sešu mēnešu uzturēšanās atļaujas, kas ļauj brīvi ieceļot jebkurā Šengenas zonas valstī. Itālija jau vairākkārt pieprasījusi mainīt ES likumdošanu migrantu jautājumos, uzsverot, ka bēgļu problēma Eiropai jārisina kopīgiem spēkiem.